Dāvida dziesmas 91 RT65

1. Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā,

2. tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!"

3. Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra.

4. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas.

5. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida,

6. nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.

7. Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars.

8. Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts.

9. Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu.

10. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij,

11. jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.

12. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens.

13. Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas!

14. "Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu.

15. Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā.

16. Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!"