Dāvida dziesmas 92 LTV1965

1. Dziesma. Svētdienas dziesma.

2. Laba lieta ir tam Kungam pateikties un dziedāt Tavam vārdam, Tu Visuaugstākais,

3. Paust rītos Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību

4. Ar desmitstīgu kokli un arpu, ar citaras maigajām skaņām.

5. Jo Tu, Kungs, mani esi iepriecinājis ar savu darbu, es gavilēju par to, ko Tava roka dara.

6. Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs, cik ļoti dziļas Tavas domas!

7. Tik nejēga to nesaprot, un nelga to neņem vērā!

8. Ja bezdievji zaļo kā zāle un visi ļaundari zied, tad tomēr viņi tiks izdeldēti uz mūžu mūžiem.

9. Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi!

10. Jo patiesi Tavi ienaidnieki, Kungs, tiešām Tavi ienaidnieki iet bojā, visi ļaundari tiek izkliedēti.

11. Bet Tu paaugstini manu ragu kā meža vērša ragu; Tu mani svaidi ar svaigu eļļu.

12. Mana acs raugās priecīgi uz maniem ienaidniekiem, un manas ausis iepriecinās vēsts par to ļauno ļaužu likteni, kas pret mani saceļas.

13. Taisnais zaļo kā palma, aug kā Libanoņa ciedrs;

14. Dēstīti tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos.

15. Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi,

16. Lai paustu, ka tas Kungs ir taisns, mana patvēruma klints, un tajā nav netaisnības.