Dāvida dziesmas 94 LG8

1. Kungs, Dievs, Tu atriebējs, ak Tu stiprais Dievs, Tu atriebējs, parādies!

2. Celies, Tu pasaules soģi, atmaksā lepniem pēc viņu nopelna.

3. Cik ilgi bezdievīgiem, Kungs, cik ilgi bezdievīgiem būs priecāties?

4. Pārplūstot tie runā pārgalvīgi, un visi ļaundarītāji greznojās.

5. Ak, Kungs, tie samin Tavus ļaudis un nospiež Tavu īpašumu,

6. Atraitnes un svešiniekus tie nokauj un nomaitā bāriņus,

7. Un saka: Tas Kungs to neredz, un Jēkaba Dievs to nemana.

8. Ņemiet vērā, jūs bezprātīgie starp ļaudīm, un jūs ģeķi, kad jūs paliksiet gudri?

9. Kas ausi ir dēstījis, vai tas nedzirdēs? Kas aci darījis, vai tas neredzēs?

10. Kas tautas pārmāca, vai tas nesodīs? Tas, kas cilvēkiem māca atzīšanu,

11. Tas Kungs zina cilvēku domas, ka tās ir nelietīgas.

12. Svētīgs tas vīrs, ko Tu, Kungs, pārmāci, un kam Tu māci Savu bauslību,

13. To mierināt bēdu dienās, tiekams bezdievīgam bedri raks.

14. Jo Tas Kungs neatstums Savus ļaudis un nepametīs Savu mantas tiesu.

15. Jo pie taisnības jāgriežas tiesai, un tam piekritīs visi sirdsskaidrie.

16. Kas mani aizstāv pret netaisniem? Un kas man stāv klāt pret ļaundarītājiem?

17. Ja Tas Kungs nebūtu mans palīgs, tad gan mana dvēsele drīz gulētu klusumā.

18. Kad es jau sacītu: kāja man slīd, tad Tava žēlastība, ak Kungs, mani tur.

19. Kad man daudz sirdēstu, tad Tava iepriecināšana ielīksmo manu dvēseli.

20. Vai Tu biedrs būtu posta krēslam, kas blēdību izperē taisnības vietā? -

21. Tie sapulcējās pret taisnā dvēseli un pazudina nenoziedzīgas asinis.

22. Bet Tas Kungs ir mans patvērums, un mans Dievs mana pils, kur glābjos.

23. Un Viņš tiem atmaksās viņu noziegumu un tos izdeldēs viņu blēdībā. Tas Kungs, mūsu Dievs, tos izdeldēs.