Dāvida dziesmas 94 NLB

1. Atmaksas Dievs, Kungs, atmaksas Dievs, atspīdi!

2. Celies, zemes tiesnesi, atmaksā lepnajiem, kas tiem pienākas!

3. Cik ilgi vēl ļaundari, ak, Kungs, cik ilgi vēl ļaundari līksmos?!

4. Tie runā, šļākdami iecirtību, – izlielās visi, kas dara netaisnību!

5. Tavu tautu, Kungs, tie maitā un tavu mantojumu tie sabojā –

6. atraitni un svešinieku tie nokauj, un bāreņus tie nogalina,

7. tie saka: neredzēs Kungs! Nemanīs Jēkaba Dievs! –

8. Atjēdzieties jūs, dulnie ļaudis! Un jūs, muļķi, kad nāksiet pie prāta?!

9. Kas ausi tev uzlicis – vai pats nedzird? Kas aci tev darinājis – vai pats neskatās?!

10. Kurš norāj tautas, vai tad atstās bez soda – viņš, kurš cilvēkam māca zināšanu?

11. Kungs zina cilvēku domas, jo tās – tik dvesma!

12. Svētīts vīrs, kuru tu norāj, Kungs, kuru tu savā bauslībā māci, –

13. lai patvertu viņu posta dienās, kad ļaundariem raks bedri!

14. Jo neatstās Kungs savu tautu un savu mantojumu nepametīs,

15. jo pie taisnības atgriezīsies tiesa un viņam pakaļ – visi sirdsskaidrie!

16. Kas celsies par mani pret netaisnajiem? Kas stāsies par mani pret nekrietnajiem?

17. Ja nebūtu Kungs palīgs man, drīz mājotu klusumā mana dvēsele!

18. Kad likās – slīd man kāja, tava žēlastība, Kungs, mani balstīja!

19. Kad raizes nomāca mani, tu mierinot mani ielīksmoji.

20. Vai biedrosies tu ar posta tiesu, kur mokas ar likumu noteic,

21. pret taisnā dzīvību sazvērējas un šķīstas asinis notiesā?!

22. Nu Kungs ir mans cietoksnis, un mans Dievs ir mana patvēruma klints.

23. Viņš liks to grēkam atgriezties pār viņiem, un viņu ļaunuma dēļ viņš tos izdeldēs, viņš tos izdeldēs – Kungs, mūsu Dievs!