Jāņa atklāsmes 10 LG8

1. Un es redzēju citu spēcīgu eņģeli no debesīm nokāpjam, tas bija apģērbts ar mākoni, un varavīksne bija uz viņa galvas, un viņa vaigs bija tā kā saule un viņa kājas tā kā uguns stabi.

2. Un tam atvērta grāmatiņa bija rokā, un tas lika savu labo kāju uz jūru un kreiso uz zemi.

3. Un tas sauca ar stipru balsi, kā lauva rūc; un kad tas bija saucis, tad septiņi pērkoni runāja savās balsīs.

4. Un kad septiņi pērkoni savās balsīs bija runājuši, tad es tās gribēju rakstīt, un es dzirdēju balsi no debesīm uz mani sakām: aizzīmogo, ko septiņi pērkoni ir runājuši, un neraksti to.

5. Un eņģelis, ko es redzēju stāvam uz jūras un uz zemes, pacēla savu roku uz debesīm

6. Un zvērēja pie Tā, kas dzīvo mūžīgi mūžam, kas ir radījis debesis un, kas tur iekšā, un zemi un, kas tur iekšā, un jūru un, kas tur iekšā, ka laiks vairs nebūs.

7. Bet iekš septītā eņģeļa balss dienām, kad tas bazūnēs, tad Dieva noslēpums taps piepildīts, kā Viņš Saviem kalpiem, praviešiem, ir pasludinājis.

8. Un balss, ko es biju dzirdējis no debesīm, atkal ar mani runāja un sacīja: ej, ņem grāmatiņu, kas ir atvērta eņģeļa rokā, kas uz jūras un uz zemes stāv.

9. Un es nogāju pie eņģeļa un uz to sacīju: dod man grāmatiņu; un tas uz mani sacīja: ņem un apēd to, un tā būs rūgta tavā vēderā, bet tavā mutē tā būs salda kā medus.

10. Un es grāmatiņu ņēmu no eņģeļa rokas un to apēdu, un tā bija manā mutē salda kā medus, un kad es to biju apēdis, tā bija rūgta manā vēderā.

11. Un viņš uz mani sacīja: tev būs atkal pasludināt nākošās lietas par daudz ļaudīm un tautām un valodām un ķēniņiem.