Jāņa atklāsmes 11 LG8

1. Un niedre man tapa dota mēra kokam līdzīga, un eņģelis stāvēja sacīdams: celies un mēro Dieva namu un altāri un tos, kas tur iekšā pielūdz.

2. Bet pagalmu, kas ir Dieva nama ārpusē, pamet ārā, un nemēro to, jo tas ir dots pagāniem; un tie svēto pilsētu samīs četrdesmit divus mēnešus.

3. Un Es vaļu došu Saviem diviem lieciniekiem, un tie kā pravieši mācīs tūkstoš divsimt un sešdesmit dienas, ar maisiem apģērbti.

4. Šie ir divi eļļas koki un divi lukturi, kas pasaules valdītāja priekšā stāv.

5. Un ja kas tiem grib vainu darīt, tad uguns iziet no viņu mutes un aprij viņu ienaidniekus; un ja kas tos grib apvainot, tam tāpat būs nokautam tapt.

6. Šiem ir vara, debesi aizslēgt, ka lietus nelīst viņu sludināšanas dienās, un tiem ir vara pār ūdeņiem, tos pārvērst par asinīm un zemi sist ar visādām mokām, cikkārt viņiem gribās.

7. Un kad tie savu liecību būs pabeiguši, tad zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa, ar tiem karos un tos uzvarēs un tos nokaus.

8. Un viņu miesas gulēs uz lielās pilsētas ielas, kas garīgi top saukta Sodoma un Ēģipte, kur arī mūsu Kungs ir krustā sists.

9. Un no ļaudīm un ciltīm un valodām un tautām būs, kas redzēs viņu miesas pusceturtas dienas un neļaus viņu miesas ielikt kapos.

10. Un tie, kas dzīvo virs zemes, priecāsies par tiem un būs līksmi, un cits citam dāvanas sūtīs, jo šie divi pravieši bija mocījuši tos, kas virs zemes dzīvo.

11. Un pēc pusceturtas dienas viņos iegāja dzīvības gars no Dieva, un tie stājās uz savām kājām, un lielas izbailes uzkrita tiem, kas tos ieraudzīja.

12. Un tie dzirdēja stipru balsi no debess uz tiem sakām: nāciet šurp augšā. Un tie uzkāpa mākonī uz debesīm, un viņu ienaidnieki uz tiem skatījās.

13. Un tanī stundā liela zemestrīce notika, un pilsētas desmitā tiesa sagruva, un zemestrīcē septiņtūkstoš cilvēku vārdi tika nokauti, un atlikušie pārbijās un deva godu Tam Dievam debesīs.

14. Otrais “vai” ir pagājis, un redzi, trešais “vai” nāk drīz.

15. Un septītais eņģelis bazūnēja, un stipras balsis cēlās debesīs sacīdamas: pasaules valstis ir kļuvušas mūsu Kungam un Viņa Kristum, un Tas valdīs mūžīgi mūžam.

16. Un divdesmit četri vecaji, kas sēž Dieva priekšā uz saviem goda krēsliem, krita uz savu vaigu un pielūdza Dievu,

17. Sacīdami: mēs Tev pateicamies, Kungs Dievs, Visuvaldītājs, kas ir un kas bijis un kas nāk, ka Tu Savu lielo spēku esi ņēmis un Savu valdību uzcēlis.

18. Un tautas ir iedusmojušās, un Tava dusmība ir nākusi un mirušo laiks, ka tie top sodīti, un ka alga top dota Taviem kalpiem, praviešiem, un svētiem un tiem, kas Tavu Vārdu bīstas, maziem un lieliem; un ka tie top samaitāti, kas zemi maitāja.

19. Un Dieva nams debesīs tapa atvērts, un Viņa derības šķirsts tapa redzams Viņa namā, un zibeņi notika un balsis un pērkoni un zemestrīce un liela krusa.