Jāņa atklāsmes 12 LG8

1. Un liela zīme parādījās debesīs: sieva ar sauli apģērbta, un mēnesis zem viņas kājām, un viņas galvā kronis no divpadsmit zvaigznēm,

2. Un grūta būdama tā brēca bērnu sāpēs un dzemdēšanas mokās.

3. Un cita zīme parādījās debesīs, un redzi, liels pūķis, sarkans kā uguns, ar septiņām galvām un desmit ragiem, un uz viņa galvām septiņi ķēniņa kroņi.

4. Un viņa aste vilka debess zvaigžņu trešo tiesu un tās nometa uz zemi. Un pūķis stājās sievas priekšā, kurai bija jādzemdē, ka viņš, kad tā dzemdētu, viņas Bērnu aprītu.

5. Un viņa dzemdēja Bērnu, dēlu, kam visus pagānus būs ganīt ar dzelzs rīksti, un viņas Bērns tapa aizrauts pie Dieva un pie Viņa goda krēsla.

6. Un sieva bēga uz tuksnesi, kur viņai bija no Dieva sataisīta vieta, lai viņa tur taptu uzturēta tūkstoš divsimt un sešdesmit dienas.

7. Un karš cēlās debesīs. Mihaēls un viņa eņģeļi karoja pret pūķi; un pūķis karoja un viņa eņģeļi,

8. Un nespēja nenieka, un viņu vieta vairs netika atrasta debesīs.

9. Un lielais pūķis tika izmests, tā vecā čūska, ko dēvē par velnu un sātanu, kas visu pasauli pieviļ; tas tika nomests uz zemi, un viņa eņģeļi līdz ar viņu tur tika nomesti.

10. Un es dzirdēju stipru balsi debesīs sakām: tagad pestīšana un spēks un valstība mūsu Dievam, un vara Viņa Kristum ir kļuvusi; jo mūsu brāļu apsūdzētājs ir nomests, kas tos apsūdzēja mūsu Dieva priekšā dienām naktīm.

11. Un tie viņu ir uzvarējuši caur Tā Jēra asinīm un caur savas liecības vārdu, un tie savu dzīvību nav mīlējuši līdz nāvei.

12. Tāpēc priecājaties, jūs debesis, un kas tur dzīvo! Ak vai, tiem, kas zemes un jūras virsū dzīvo; jo velns pie jums ir nonācis ar lielām dusmām, zinādams, ka tam ir maz laika.

13. Un kad pūķis redzēja, ka viņš bija nomests uz zemi, tad viņš vajāja sievu, kas Bērnu bija dzemdējusi.

14. Un sievai divi liela ērgļa spārni tapa doti, ka tā uz tuksnesi skrietu savā vietā, kur viņa top uzturēta laiku un laikus un puslaiku, nost no čūskas vaiga.

15. Un čūska no savas mutes izlaida ūdeni tā kā upi aiz sievas, lai viņu caur upi aizrautu.

16. Un zeme nāca sievai palīgā, un zeme atvēra savu muti un aprija upi, ko pūķis no savas mutes izlaida.

17. Un pūķis iedusmojās pret sievu un nogāja karot ar tiem, kas atlikušies no viņas dzimuma, kas Dieva baušļus tur, un kam ir Jēzus Kristus liecība.