Jāņa atklāsmes 15 LTV1965

1. Tad es redzēju citu lielu un brīnišķīgu zīmi debesis: septiņus eņģeļus, kam bija septiņas pēdējās mocības, jo ar tām piepildījās Dieva dusmas.

2. Un es redzēju tādu kā kristalla jūpu, sajauktu ar uguni; tie, kas bija uzvaru guvuši par zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli, stāvēja pie kristalla jūras ar Dieva koklēm rokās.

3. Tie dziedāja Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra dziesmu, sacīdami: „Lieli un brīnišķīgi ir tavi darbi. Kungs Dievs, visuvalditāj; taisni un patiesi tavi ceļi, tautu ķēniņ!

4. Kas tevi nebītos, ak Kungs, un neslavētu tavu vārdu? Jo tu vien esi svēts; visas tautas nāks tavā priekšā un tevi pielūgs, jo tavas taisnības darbi ir kļuvuši redzami.“

5. Pēc tam es redzēju: Debesis atvērās Dieva nams—liecības telts.

6. Un no tā izgāja tie septiņi eņģeļi, kam bija septiņas mocības, tērpti tīrā spožā linu audeklā un ar zelta jostām ap krūtīm.

7. Viena no četrām dzīvajām būtnēm iedeva septiņiem eņģeļiem septiņus zelta kausus, pildītus ar Dieva dusmām, kas dzīvo mūžīgi mūžam.

8. Un Dieva nams pildījās ar dūmiem no Dieva varenības un viņa spēka; un neviens nevarēja ieiet Dieva namā, kamēr nav beigušās septiņu eņģeļu septiņas mocības.