Jāņa atklāsmes 16 LTV1965
1. Es dzirdēju: stipra balss Dieva namā sauca septiņiem eņģeļiem: „Eite un izlejiet septiņus Dieva dusmu kausus pār zemi!“
2. Pirmais gāja un izlējasavu kausu pār zemi, tad piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu.
3. Otrs izlēja savu kausu pār jūpj; un tā kļuva par asinīm, tādām kā miroņa, un visa dzīvā radība jūjrā nobeidzās.
4. Trešais izlēja savu kausu upēs un ūdens avotos, un tie kļuva par asinīm.
5. Un es dzirdēju eņģeli, kas valda pār ūdeņiem, sakām: „Taisns tu esi, svētais, kas tu esi un biji, ka tu spriedi tādu tiesu;
6. Jo tie ir izlējuši svēto un praviešu asinis, tāpēc tu tos dzirdīji ar asinīm, viņi to ir pelnījuši.“
7. Tad es dzirdēju altārī sakām: „Tiešām, Kungs Dievs, visuvaldītāj, patiesas un taisnas ir tavas tiesas!“
8. Ceturtais izlēja savu kausu pār sauli; tad tā dabūja spēku sadedzināt cilvēkus ar uguni.
9. Tā sadega cilvēki lielā karstumā, bet tie zaimoja Dieva vārdu, kam ir vara pār, šām mocībām, un neatgriezās, lai dotu! Dievam godu.
10. Piektais izlēja savu kausu pār zvēra troni; tad viņa valstība tapa tumša, un ic aiz sāpēm sakoda savas mēles.
11. Un zaimoja Dievu debesis savu sāpju un augoņu dēl, bet neatgriezās no saviem darbiem.
12. Sestais izlēja savu kausu lielajā Eifratas upē; tad izsīka tās ūdens, lai ceļš būtu sagatavots austrumu ķēniņiem.
13. Un es redzēju no pūķa mutes un no zvēra mutes un no viltus pravieša mutes iznākam trīs nešķīstus garus kā vardes;
14. Tie ir ļauni gari, kas dara brīnumus; tie aiziet pie visiem pasaules ķēniniem, lai tos pulcinātu cīņai Dieva visuvaldītāja lielajā dienā.
15. „Redzi, es nāku kā zaglis! Svētīgs, kas ir nomodā un kas tur savas drēbes gatavībā, lai tam nebūtu jāstaigā kailam, un nebūtu redzams viņa kauns.“
16. Un viņš tos sapulcināja kādā vietā, ko ebrēju valodā sauc par Harmagedonu.
17. Septītais izlēja savu kausu gaisā; tad atskanēja stipra balss no Dieva nama goda krēsla: „Ir noticis!“
18. Un parādījās zibeņi, atskanēja balsis un pērkoni, un notika liela zemes trīce, tik liela, kāda nav bijusi, kamēr cilvēki dzīvo zemes virsū.
19. Lielā pilsēta saplaisāja trīs daļās, pagānu pilsētas sagruva. Lielā pilsēta Bābele tā tika pieminēta Dieva priekšā, viņš lika tai pasniegt savas dusmības vīna kausu.
20. Visas salas pazuda, un kalnu vairs nebija.
21. Liela krusa ar daudz mārciņu smagiem graudiem krita no debesīm uz cilvēkiem, bet cilvēki zaimoja Dievu krusas briesmu dēl, jo tās posts bija loti liels.