Jāņa atklāsmes 17 LTV1965
1. Viens no tiem septiņiem eņģeļiem, kuriem bija septiņi kausi, nāca un sacīja man tā: „Nāc, es tev rādīšu, kādu sodu saņem lielā netikle, kas sēd pie lielajiem ūdeņiem.
2. Pasaules ķēniņi dzīvojuši ar viņu netiklībā, un zemes iedzīvotāji apreibinājušies ar viņas netiklības vīnu.“
3. Un viņš garā aiznesa mani tuksnesī. Tur es redzēju sievieti sēžam uz sarkana zvēra, kas bija pilns zaimu vārdu; tam bija septiņas galvas un desmit ragi.
4. Sieviete bija tērpta purpurā un sarkanā audumā, greznojusies ar zeltu, dārgiem akmeņiem un pērlēm; tai rokā bija zelta kauss, pilns ar bezdievības negantībām un viņas netiklības netīrumiem.
5. Uz viņas pieres bija rakstīts noslēpumains vārds: „Lielā Bābele, visas zemes netikļu un negantību māte.“
6. Es redzēju: Sieviete bija piedzērusies no svēto asinīm un no Jēzus liecinieku asinīm. Viņu redzēdams, es varen izbrīnījos.
7. Eņģelis man sacīja: „Kāpēc tu esi tā izbrīnījies? Es tev pateikšu, kas ir šis sievietes noslēpums un zvēra ar sep-tiņām galvām un desmit ragiem noslē-pums, kas nes sievieti.
8. Zvērs, ko tu redzēji, bija, tā tagad vairs nav; bet tas izkāps no bezdibeņa un ies bojā; tad zemes iedzīvotāji, kuņu vārdi nav rakstīti dzīvības grāmatā no pasaules iesākuma, brīnīsies, redzēdami zvēru, kas bijis, bet kuņa tagad nav, un kas atkal būs.
9. Šeit vajaga gudrības, lai saprastu: Septiņas galvas ir septiņi kalni, uz kujriem sēd sieviete;
10. Tās ir ari septiņi ķēniņi: pieci ir krituši, viens ir tagad, viens vēl nav atnācis; un kad tas nāks, tam būs palikt tikai īsu brīdi.
11. Zvērs, kas bijis un kuņa tagad nav, tas pats ir astotais, tomēr viens no septiņiem, un aiziet bojā.
12. Un desmit ragi, ko tu redzēji, ir desmit ķēniņi, tie valdību vēl nav saņēmuši, bet tiem ir ķēniņa vara dota kopā ar zvēru vienu stundu.
13. Tie ir vienis prātis un nodod savu spēku un varu zvēram.
14. Tie kaps ar Jēru, bet Jērs tos uzvarēs, jo viņš ir kungu kungs un ķēniņu ķēniņš, un viņa aicinātie, izre-dzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar viņu.“
15. Tad viņš man saka: „Ūdeņi, ko tu redzeji, pie kuriem sēd netikle, ir tautas un ļaužu pulki, ciltis un valodas.
16. Un desmit ragi, ko tu redzēji, un zvērs—tie ienīdīs netikli, to atstās postam un izģērbs kailu, ēdis viņas miesas un viņu pašu sadedzinās ar uguni.
17. Jo Dievs ir devis viņu sirdīm tieksmi pildīt viņa nodomu, sadoties kopā un nodot savu valdību zvēram, kamēr piepildīsies Dieva vārdi.
18. Un sieviete, ko tu redzēji, ir lielā pilsēta, kam pieder valdība pār visas zemes ķēniņiem.“