Jāņa atklāsmes 18 LG8

1. Un pēc tam es redzēju citu eņģeli nokāpjam no debesīm, tam bija liela vara, un zeme tapa apgaismota no viņa godības.

2. Un tas sauca spēcīgi ar stipru balsi sacīdams: kritusi, kritusi lielā Bābele, un palikusi velniem par mājas vietu un visiem nešķīstiem gariem par cietumu un visiem nešķīstiem un negantiem putniem par cietumu.

3. Jo no viņas maucības dusmu vīna visas tautas ir dzērušas, un ķēniņi virs zemes ar viņu ir maukojuši, un tirgotāji virs zemes ir bagāti tapuši no viņas varenā kāruma.

4. Un es dzirdēju citu balsi no debesīm sakām: izejat no viņas, Mani ļaudis, ka jūs viņai nepaliekat par biedriem pie viņas grēkiem un ka jūs nedabūjiet no viņas mocībām.

5. Jo viņas grēki ir līdz debesīm kāpuši, un Dievs ir pieminējis viņas noziegumus.

6. Atmaksājiet viņai, kā viņa jums ir atmaksājusi, un dariet viņai divkārtīgi pēc viņas darbiem, ielejat viņai divkārtīgi biķerī, kur viņa ielējusi.

7. Cik viņa pati sevi ir pagodinājusi un kārumā dzīvojusi, tik lielu mocību un bēdas padariet viņai, jo viņa saka savā sirdī: es sēžu tā kā ķēniņiene, un neesmu atraitne, un bēdas es neredzēšu.

8. Tādēļ viņas mocības nāks vienā dienā, nāve un bēdas un bads, un viņa taps sadedzināta ugunī, jo spēcīgs ir Tas Kungs Dievs, kas viņu soda.

9. Un viņu apraudās un nožēlos ķēniņi virs zemes, kas ar viņu maucībā un kārumā dzīvojuši, kad tie redzēs dūmus no viņas degšanas.

10. Tie stāvēs no tālienes aiz bailēm no viņas mokām un sacīs: vai, vai! lielā pilsēta Bābele! stiprā pilsēta! Jo tava sodība ir nākusi vienā stundā.

11. Un tirgotāji virs zemes raud un žēlojās par viņu, tāpēc ka viņu preci neviens vairs nepērk,

12. Zelta un sudraba preci un dārgus akmeņus un pērles un dārgu audekli un purpuru un zīdu un dārgu sarkanumu un visādus saldi smaržīgus kokus un visādus traukus no ziloņkauliem un visādus traukus no dārga koka un vara un dzelzs un marmora akmens,

13. Un kanēli un kvēpināmās zāles un saldas smaržzāles un vīraku un vīnu un eļļu un kviešu miltus un kviešus un lopus un avis un zirgus un karietes un cilvēku miesas un dvēseles.

14. Un dārza augļi, ko tava dvēsele kāroja, ir nost no tevis, un viss, kas bija gards un spožs, tas ir nost no tevis, un to tu vairs neatradīsi.

15. Šo lietu tirgotāji, kas no viņas bija bagāti tapuši, stāvēs no tālienes, aiz bailēm no viņas mokām, raudādami un žēlodamies

16. Un sacīs: Vai! vai! lielā pilsēta, kas bija apģērbta ar dārgu audekli un purpuru un sarkanu dārgu vadmalu, un kas bija izgreznota ar zeltu un dārgiem akmeņiem un pērlēm! Jo tāda bagātība ir postīta vienā stundā.

17. Un visi stūrmaņi un visi laivinieki, un visi laivas kungi, un cik uz jūras darbojās, stāvēja no tālienes

18. Un brēca, skatīdami dūmus no viņas degšanas, un sacīja: kura šai lielai pilsētai līdzīga?

19. Un tie meta pīšļus uz savām galvām un brēca raudādami un žēlodamies un sacīja: Vai! Vai! lielā pilsēta, kur visi, kam laivas bija jūrā, bagāti tapuši no viņas greznuma, tā ir postīta vienā stundā.

20. Līksmojaties par viņu, debesis, un jūs svētie apustuļi un jūs pravieši, jo Dievs jūsu tiesu ir iztiesājis pie viņas.

21. Un viens spēcīgs eņģelis pacēla akmeni, tā kā lielu dzirnu akmeni, un to iemeta jūrā sacīdams: tāpat lielā pilsēta Bābele ar mešanu taps mesta un vairs netaps atrasta.

22. Un koklētāju un dziedātāju un stabulnieku un bazūnētāju balss vairs netaps dzirdēta tevī un nekāda amata amatnieks vairs netaps atrasts tevī. Un dzirnavu balss vairs netaps dzirdēta tevī.

23. Un sveces gaisma vairs nespīdēs tevī, un līgavaiņa un līgavas balss vairs netaps dzirdēta tevī. Jo tavi tirgotāji bija lieli kungi virs zemes, jo caur tavu apmānīšanu visas tautas tika pieviltas,

24. Viņā ir atrastas praviešu asinis un svēto un visu to, kas virs zemes ir nokauti.