Jāņa atklāsmes 19 LTV1965
1. Pēc tam es dzirdēju stipru balsi debesīs, it kā liels ļaužu pulks sauktu: „Allelūja! Pestīšana, gods un vara pieder mūsu Dievam:
2. Jo viņa tiesas ir patiesas un taisnas. Viņš ir tiesājis lielo netikli, kas samaitāja visu zemi ar savu netiklību, viņš atprasījis no viņas rokas savu kalpu asinis.“
3. Tie sai 1 vēl reiz: „Allelūja! Dūmi no viņas paceļas augšup mūžu mūžos.“
4. Un divdesmit četri vecaji un četras dzīvās būtnes nometās zemē, pielūdza Dievu, kas sēd goda krēslā, un sacīja: „Amen, allelūja!“
5. No goda krēsla atskanēja balss, saukdama: „Slavējiet mūsu Dievu, visi viņa kalpi, kas viņu bīstas, mazie un lielie.“
6. Tad es dzirdēju balsi, tā bija kā liela ļaužu pulka kliegšana, kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona rūkšana, kas teica: „Allelūja! Jo ir sācis valdīt Kungs mūsu Dievs, visuvaldītājs.
7. Priecāsimies gavilēsim un dosim viņam godu jo atnākušas Jēra kāzas un viņa līgava sataisījusies.
8. Tai ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā.“ Proti audekls ir svēto taisnības darbi.
9. Un viņš man saka: „Raksti! Svētīgi ir tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā!“ Viņš man saka: „Šie ir patiesie Dieva vārdi.“
10. Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: „Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!“ Proti Jēzus liecība ir praviešu gars.
11. Es redzēju debesis atvērtas, un raugi, balts zirgs, un kas sēd uz viņa, tam vārds Uzticīgais un Patiesais, un viņš tiesā un karo ar taisnību.
12. Viņa acis ir uguns liesma un galvā tam daudzi ķēniņu kroņi, vārdu, kas tam uzrakstīts, neviens nepazīst, kā vien viņs pats.
13. Viņš tērpies drēbēs, kas asinīš mērktas, viņu sauc: Dieva vārds.
14. Debesu kara pulki sekoja viņam uz baltiem zirgiem, tērpti baltā tīrā audeklā.
15. No viņa mutes iziet ass zobens, ar ko satriekt pagānu tautas, viņš min visuvaldītāja Dieva bargo dusmu vīna spaidu.
16. Uz viņa tērpa, proti sānos, ir rakstīts vārds: Ķēniņu Ķēniņš un Kungu Kungs.
17. Es redzēju eņģeli, tas stāvēja saulē un sauca stiprā balsī visiem putniem, kas lidoja augsti pie debesīm: „Nāciet, pulcinieties Dieva lielajā mielastā
18. Ēst ķēniņu un virsnieku un vareno miesas zirgu un jātnieku, visu svabado un vergu, mazo un lielo miesas.“
19. Es redzēju zvēru un visas zemes ķēniņus, tie bija sapulcējušies ar saviem kara pulkiem, lai karotu ar to, kas sēdēja uz zirga, un ar viņa kara pulku.
20. Bet zvēru sagūstīja un līdz ar viņu ari viltus pravieti, kas viņa priekšā bija darījis brīnuma zīmes un ar tām pievīlis tos, kas pieņēmuši zvēra zīmi un pielūdza viņa tēlu. Tos abus iemeta dzīvus degošā sēra uguns jūrā.
21. Visus pārējos nokāva ar zobenu, kas izgāja no jātnieka mutes, un visi putni barojās ar viņu miesām.