Jāņa atklāsmes 19 NLB
1. Pēc tam es dzirdēju itin kā lielu ļaužu pūli skaļā balsī saucam debesīs: “Alleluja! Mūsu Dievam pieder glābšana, slava un spēks!
2. Viņa spriedumi ir patiesi un taisnīgi, viņš ir tiesājis lielo mauku, kas sagānīja zemi ar savu netiklību, viņš ir atriebis savu kalpu asinis.”
3. Un tie sauca vēlreiz: “Alleluja! Dūmi no tās kāpj augšup mūžu mūžos.”
4. Un divdesmit četri vecajie un četras dzīvās būtnes nokrita pie zemes un pielūdza Dievu, kas sēdēja tronī: “Āmen! Alleluja!”
5. Un balss atskanēja no troņa: “Slavējiet mūsu Dievu, visi viņa kalpi un visi, kas bīstas viņa, mazi un lieli!”
6. Tad es dzirdēju kā liela ļaužu pūļa balsi, kā dziļu ūdeņu balsi un kā grandošu pērkonu: “Alleluja, Kungs mūsu Dievs, Visuvaldītājs, ir tapis ķēniņš!
7. Priecāsimies un līksmosimies un godināsim viņu, jo ir pienākušas Jēra kāzas, viņa sieva ir jau sagatavojusies,
8. un viņa ir tērpta smalkā lina audumā, mirdzošā un tīrā!” Smalkais lina audums nozīmē svēto taisnīgos darbus.
9. Balss man saka: “Raksti: laimīgi tie, kas aicināti uz Jēra kāzu mielastu!” Un balss saka: “Šie ir patiesie Dieva vārdi.”
Jātnieks uz balta zirga10. Un es nokritu pie viņa kājām, lai viņu pielūgtu. Bet viņš man saka: “Pielūko, nedari tā – es esmu kalps, tāpat kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība, – pielūdz Dievu, jo Jēzus liecība ir pravietošanas gars!”
11. Tad es ieraudzīju atvērtas debesis, un redzi – balts zirgs, un jātnieks, kas sēž uz tā, saukts Uzticamais un Patiesais, viņš spriež tiesu un karo taisnīgi.
12. Viņa acis ir kā uguns liesmas, un uz viņa galvas ir daudz diadēmu, uz viņa ir rakstīts vārds, kuru neviens nezina, izņemot viņu pašu.
13. Viņš ir tērpts asinīs slacītā apmetnī, un viņu sauc Dieva Vārds.
14. Viņam seko debesu karapulks, tie, tērpušies tīrā baltā smalka lina audumā, jāj uz baltiem zirgiem.
15. No viņa mutes iziet ass zobens, lai ar to cirstu tautas, viņš ganīs tās ar dzelzs zizli, un viņš min Dieva, Visuvaldītāja, dusmu kvēles vīnspaidu,
Zvērs tiek sakauts16. un uz viņa apmetņa un uz viņa gurniem ir rakstīts vārds: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.
17. Un es ieraudzīju vienu eņģeli, kas, nostājies saulē, varenā balsī sauca visiem putniem, kas lidoja augstu debesīs: “Lidojiet šurp, pulcējieties uz Dieva lielo mielastu,
18. lai ēstu ķēniņu miesas, virsnieku un vareno miesas, zirgu un jātnieku miesas, visu miesas – gan brīvo un vergu, gan mazo un lielo!”
19. Tad es ieraudzīju zvēru un zemes ķēniņus, un viņu karapulkus, kas sapulcēti, lai sāktu karu ar to, kas sēd zirgā, un viņa karapulku.
20. Un zvērs tika sagrābts un reizē ar viņu arī viltus pravietis, kas darīja zīmes zvēra priekšā, maldinādams tos, kas pieņēma zvēra zīmi un pielūdza viņa tēlu; viņi abi dzīvi tika iemesti ugunīgā sēra ezerā.
21. Arī pārējie tika nogalināti ar zobenu, kas izgāja no tā mutes, kas sēd zirgā, un visi putni bija sāti no viņu miesām.