Jāņa atklāsmes 19 RT65
1. Pēc tam es dzirdēju stipru balsi debesīs, it kā liels ļaužu pulks sauktu: "Alelujā! Pestīšana, gods un vara pieder mūsu Dievam:
2. jo Viņa tiesas ir patiesas un taisnas. Viņš ir tiesājis lielo netikli, kas samaitāja visu zemi ar savu netiklību, viņš atprasījis no viņas rokas Savu kalpu asinis."
3. Tie sauca vēlreiz: "Alelujā! Dūmi no viņas paceļas augšup mūžu mūžos."
4. Un divdesmit četri vecaji un četras dzīvās būtnes nometās zemē, pielūdza Dievu, kas sēd goda krēslā, un sacīja: "Āmen, alelujā!"
5. No goda krēsla atskanēja balss, saukdama: "Slavējiet mūsu Dievu, visi Viņa kalpi, kas Viņu bīstas, mazie un lielie."
6. Tad es dzirdēju balsi, tā bija kā liela ļaužu pulka kliegšana, kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona rūkšana, kas teica: "Alelujā! Jo ir sācis valdīt Kungs, mūsu Dievs, Visuvaldītājs.
7. Priecāsimies, gavilēsim un dosim Viņam godu, jo atnākušas Jēra kāzas un Viņa līgava sataisījusies.
8. Tai ir dots tērpties spožā, tīrā audeklā." Proti, audekls ir svēto taisnības darbi.
9. Un viņš man saka: "Raksti! Svētīgi ir tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā!" Viņš man saka: "Šie ir patiesie Dieva vārdi."
10. Tad es kritu pie viņa kājām, gribēdams viņu pielūgt. Bet viņš man saka: "Nedari to! Es esmu tāds pats kalps kā tu un tavi brāļi, kam ir Jēzus liecība. Pielūdz Dievu!" Proti, Jēzus liecība ir praviešu gars.
11. Es redzēju debesis atvērtas, un raugi: balts zirgs, un, kas sēd uz viņa, Tā vārds Uzticīgais un Patiesais, un Viņš tiesā un karo taisnīgi.
12. Viņa acis ir uguns liesma un galvā Tam daudzi ķēniņu kroņi, Vārdu, kas Tam uzrakstīts, neviens nepazīst kā vien Viņš pats.
13. Viņš tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas, Viņu sauc: Dieva Vārds.
14. Debesu kara pulki sekoja Viņam uz baltiem zirgiem, tērpti baltā tīrā audeklā.
15. No Viņa mutes iziet ass zobens, ar ko satriekt tautas, Viņš min Dieva Visuvaldītāja bargo dusmu vīna spaidu.
16. Uz Viņa tērpa, proti, sānos, ir rakstīts vārds: ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.
17. Es redzēju kādu eņģeli, tas stāvēja saulē un sauca stiprā balsī visiem putniem, kas lidoja augstu pie debesīm: "Nāciet, pulcējieties Dieva lielajā mielastā
18. ēst ķēniņu un virsnieku un vareno miesas, zirgu un jātnieku, visu svabado un vergu, mazo un lielo miesas."
19. Es redzēju zvēru un visas zemes ķēniņus, tie bija sapulcējušies ar saviem karapulkiem, lai karotu ar To, kas sēdēja uz zirga, un ar Viņa karapulku.
20. Bet zvēru sagūstīja un līdz ar viņu arī viltus pravieti, kas viņa priekšā bija darījis brīnuma zīmes un ar tām pievīlis tos, kas pieņēmuši zvēra zīmi un pielūdza viņa tēlu. Tos abus iemeta dzīvus degošā sēra un uguns jūrā.
21. Visus pārējos nokāva ar zobenu, kas izgāja no jātnieka mutes, un visi putni ēda no viņu miesām.