Jāņa atklāsmes 3 LTV1965
1. Un Sardu draudzes eņģelim raksti: Tā saka tas, kam septiņi Dieva gari un kam septiņas zvaigznes: Es zinu tavus darbus, tev ir vārds, ka tu dzīvo, bet tu esi miris.
2. Uzmosties un stiprini tos, kas taisās mirt, jo es neatradu tavus darbus pilnīgus mana Dieva priekšā!
3. Atceries tāpēc, ko tu esi dabūjis un dzirdējis. Turi to un atgriezies! Ja tu nebūsi nomodā, es nākšu kā zaglis, un tu nezināsi, kūjā stundā es nākšu pār tevi.
4. Tev ir maz Sardos tādu, kas nav aptraipījuši drēbes; viņi staigās ar mani baltās drēbēs, jo viņi ir tā cienīgi.
5. Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un es viņa vārdu neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu es apliecināšu mana Tēva un viņa eņģeļu priekšā. Kam ausis, lai dzird, ko gars saka draudzēm.
6. Un Filadelfijas draudzes eņģelim raksti:
7. Tā saka Svētais, patiesīgais, kam Dāvida atslēga, kas atver, un neviens neaizslēdz, kas aizslēdz, un neviens neatvep.
8. Es zinu tavus darbus. Redzi, es tavā priekšā esmu devis atvērtas durvis, ko neviens nevar aizslēgt—tev ir maz spēka, un tomēr manu mācību tu esi turējis un neaizliedzis manu vārdu.
9. Redzi, es došu tev no sātāna sinagogas, kas saucas par jūdiem un nav tādi, bet melo, —redzi, es darīšu, ka viņi nāks, metīsies pie tavām kājām un atzīs, ka es esmu tevi mīlējis.
10. Tāpēc, ka tu esi turējis manu pacietības mācību, es tevi sargāšu pār-baudīšanas stundā, kas nāks pār visu pasauli, pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes.
11. Es nākšu drīz; turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu.
12. To, kas uzvar, es darīšu par balstu sava Dieva namā, un viņš no tā nekad neaizies, un es rakstīšu uz viņa sava Dieva vārdu, arī savas Dieva pilsētas, jaunās Jeruzālemes vārdu, kas nokāpj no debesim, no mana Dieva, un manu jauno vārdu.
13. Kam ausīs, lai dzird, ko gars saka draudzēm.
14. Un Laodiķejas draudzes eņģelim raksti: Tā saka tas, kas ir Āmen, uzticīgais un patiesīgais liecinieks, Dieva radības sākums.
15. Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts.
16. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, es tevi izspļaušu no savas mutes.
17. Tu saki: es esmu bagāts bagātīgi, un man nav nekāda trūkuma, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails.
18. Es tev došu padomu: pērc no manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos, un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles, tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs.
19. Jo, ko es mīlu, tos es pārmācu un pamācu, tad nu iekārsies un atgriezies!
20. Redzi, es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird manu balsi un durvis atdara, es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar mani.
21. Tam, kas uzvar, es došu sēdēt pie manis, uz mana goda krēsla, tā, kā es esmu uzvarējis un sēdu pie mana tēva uz viņa goda krēsla. —
22. Kam ausis, lai dzird, ko gars saka draudzēm.