Jāņa atklāsmes 5 LTV1965

1. Tad es redzēju labajā rokā tam, kas sēd uz goda krēsla, grāmatu, aprakstītu iekšun ārpusē, aizzīmogotu septiņiem zīmogiem.

2. Es redzēju varenu eņģeli saucam: stiprā balsi: „Kas ir cienīgs atvērt grāmatu un atdarīt tās zīmogus?“

3. Bet neviens ne debesīs, ne zemes virsū, ne zemes apakšā nespēja atvērt grāmatu un tanī ieskatīties.

4. Un es gauži raudāju, ka neviens nav atrasts cienīgs atvērt grāmatu un tanī ieskatīties.

5. Te viens no vecajiem saka man: „Neraudi! Redzi, uzvarējis ir lauva no Jūdas cilts, Dāvida sakne, lai atvērtu grāmatu un tās septiņus zīmogus.“

6. Un es redzēju goda krēsla, četru dzīvo būtņu un vecajo vidū stāvam Jēru, kā nokautu, ar septiņiem ragiem un septiņām acīm, kas ir septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli.

7. Viņš nāca un saņēma grāmatu no tā labās rokas, kas sēd goda krēslā.

8. Kad viņš ņēma grāmatu, tad četras dzīvās būtnes un divdesmit četri vecaji metās zemē Jēra priekšā, katrs turēdams rokā kokles un zelta kausus, pilnus kvēpināmām zālēm, kas ir svēto lūgšanas; viņi dziedāja jaunu dziesmu, sacīdami:

9. „Tu esi cienīgs ņemt grāmatu un atvērt tās zīmogus, jo tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām,

10. Un tu esi padarījis viņus mūsu Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.“

11. Tad es redzēju un dzirdēju kā daudz eņģeļu balsi visapkārt goda krēslam, dzīvām būtnēm un vecajiem, viņu skaits bija miriadu miriades un tūkstošu tūkstoši, kas sauca skaņā balsī:

12. „Cienīgs ir tas Jērs, kas tapa nokauts, ņemt varu, bagātību, gudrību, stiprumu, godu, slavu un pateicību!“

13. Un es dzirdēju visu radību—debesīs, virs zemes, apakšzemes, jūrā un visus, kas tur ir—sakām: „Tam, kas sēd goda krēslā un tam Jēram, lai ir pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos.“

14. Un četras dzīvās būtnes sacīja: „Amcn!“ vecaji metās zemē un pielūdza.