Jāņa atklāsmes 6 LG8
1. Un es redzēju, ka Tas Jērs vienu no zīmogiem atdarīja, un dzirdēju vienu no četriem dzīviem sakām kā ar pērkona balsi: nāc un lūko!
2. Un es redzēju, un raugi, tur bija balts zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija stops; un tam kronis tapa dots, un viņš izgāja uzvarēdams, un lai uzvarētu.
3. Un kad Viņš otru zīmogu atdarīja, tad es dzirdēju otru dzīvo sakām: nāc un lūko!
4. Un tur izgāja otrs, sarkans zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, tapa dots, mieru atņemt no zemes, un ka tie cits citu nokautu savā starpā, un tam tapa dots liels zobens.
5. Un kad Viņš trešo zīmogu atdarīja, tad es dzirdēju trešo dzīvo sakām: nāc un lūko! Un es redzēju, un raugi, melns zirgs, un tam, kas uz tā sēdēja, bija svari rokā.
6. Un es dzirdēju balsi četru dzīvo vidū sakām: viens mērs kviešu par sudraba gabalu un trīs mēri miežu par sudraba gabalu un eļļu un vīnu nesamaitā.
7. Un kad Viņš ceturto zīmogu atdarīja, tad es dzirdēju ceturtā dzīvā balsi sakām: nāc un lūko!
8. Un es redzēju un raugi, pelēks zirgs, un kas uz tā sēdēja, tam bija vārds: nāve; un elle tai sekoja; un tiem vara tapa dota, ceturto pasaules tiesu nokaut ar zobenu un ar badu un ar mēri un caur zemes zvēriem.
9. Un kad Tas piekto zīmogu atdarīja, tad es redzēju zem kvēpināmā altāra to dvēseles, kas bija nokauti Dieva vārda dēļ un liecības dēļ, kas tiem bija.
10. Un tie sauca ar stipru balsi sacīdami: cik ilgi, ak svētais un patiesīgais Valdītājs, Tu nesodi un neatriebi mūsu asinis pie tiem, kas virs zemes dzīvo?
11. Un garas baltas drēbes ikvienam tapa dotas, un tiem tapa sacīts, lai tie vēl mazu laiku dus, tiekams viņu darba biedru un viņu brāļu skaits būs pilns, kas taps nokauti, tā kā viņi.
12. Un es redzēju, kad Viņš sesto zīmogu atdarīja, tad cēlās liela zemestrīce, un saule tapa tumša kā rupjš maiss, un mēnesis tapa kā asinis.
13. Un debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes koks savas neienākušās vīģes nomet, kratīts no liela vēja.
14. Un debess aizgāja kā satīta grāmata, un visi kalni un salas tapa kustinātas no savām vietām,
15. Un ķēniņi virs zemes un lielie kungi un bagātie un virsnieki un varenie un visi kalpi un visi svabadie paslēpās alās un kalnu dobumos,
16. Un sacīja uz kalniem un klintīm: krītiet pār mums un apslēpiet mūs no Tā vaiga, kas sēž uz goda krēsla, un no Tā Jēra dusmības.
17. Jo Viņa dusmības lielā diena ir atnākusi, - un kas var pastāvēt?