Jāņa atklāsmes 7 LTV1965

1. Pēc tam es redzēju četrus eņģeļus stāvam četros zemes stūpos, turot četrus zemes vējus, lai vējš nepūstu ne pār zemi, ne jūpu, ne pār kādu koku.

2. Un es redzēju citu eņģeli nokāpjam no saules lēkta puses. Viņš turēja dzīvā Dieva zīmogu; viņš sauca skaņā balsī četriem eņģeļiem, kam bija dots maitāt zemi un jūru:

3. „Nesamaitājiet zemi, ne jūpu, ne kokus, kamēr mēs apzīmogosim mūsu Dieva kalpus uz viņu pierēm.“

4. Tad es dzirdēju apzīmogoto skaitu: simts četrdesmit četri tūkstoši bija apzīmogoti no visām Israēla bērnu ciltīm.

5. No Jūdas cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoti, no Rūbena cilts divpadsmit tūkstoši, no Gada cilts divpadsmit tūkstoši,

6. No Ašera cilts divpadsmit tūkstoši, no Naftaļa cilts divpadsmit tūkstoši, no Manases cilts divpadsmit tūkstoši.

7. No Simeona cilts divpadsmit tūkstoši, no Levija cilts divpadsmit tūkstoši, no Isašara cilts divpadsmit tūkstoši.

8. No Zebulona cilts divpadsmit tūkstoši, no Jāzepa cilts divpadsmit tūkstoši, no Benjamīna cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoti.

9. Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks—ko saskaitīt neviens nevarēja—no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un

10. Sauca skaņā balsī: „Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.“

11. Visi eņģeļi stāvēja ap goda krēslu, ap vecajiem un dzīvajām būtnēm un metās uz savu vaigu goda krēsla priekšā un lūdza Dievu, sacīdami:

12. „Tiešām, teikšana un slava, gudrība un pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Amen!“

13. Tad viens no vecajiem sacīja man: „Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?“

14. Es viņam atbildēju: „Mans Kungs, tu to zini!“ Un viņš man sacīja: „Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs.

15. Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo viņam dienām un naktīm viņa namā, un tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem.

16. Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedis,

17. Jo Jērs kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm.“