Jāņa atklāsmes 8 LTV1965

1. Kad atvēra septīto zīmogu, tad iestājās klusums debesīs kādu pusstundu.

2. Un es redzēju septiņus eņģeļus, kas stāvēja Dieva vaiga priekšā, un viņiem deva septiņas bazūnes.

3. Tad nāca cits eņģelis un nostājās pie altāra, turēdams zelta kvēpināmo trauku; viņam deva daudz kvēpināmā, lai pietiktu visu svēto lūgšanām uz zelta altāra goda krēsla priekšā.

4. Un kvēpināmā dūmi ar visu svēto lūgšanām uzkāpa no eņģeļa rokām Dieva priekšā.

5. Tad eņģelis ņēma kvēpināmo trauku, pildīja to ar altāra uguni un bēra to lejā uz zemi. Un cēlās pērkons un balsis, zibeni un zemes trīce.

6. Un septiņi eņģeļi ar septiņām bazūnēm gatavojās bazūnēt:

7. Kad pirmais bazūnēja, tad krusu un uguni, asinīm sajauktu meta uz zemi. Trešā daļa zemes apdega, trešā daļa koku sadega un visa zāle izdega.

8. Kad otrs eņģelis bazūnēja, tad kā lielu kalnu, degošu ugunīs gāza jūrā; trešā daļa jūras tapa par asinīm,

9. Un trešā daļa jūras radījumu, kam bija dzīvība, nomira, un trešā daļa kuģu tika izpostīta.

10. Kad trešais eņģelis bazūnēja, tad no debesim krita liela zvaigne, degdama kā lāpa, tā krita uz upju un ūdens avotu trešo daļu.

11. Zvaigznes vārds saucās Apsints, un trešā daļa ūdeņu tapa par vērmelēm; nomira daudz cilvēku no ūdeņiem, jo tie tie bija tapuši rūgti.

12. Kad bazūnēja ceturtais eņģelis, tad trešā daļa saules tika izdzēsta un mēness trešā daļa un zvaigžņu trešā daļa; to trešā daļa tapa tumša, un dienas trešā daļa nespīdēja un nakts tāpat.

13. Pēc tam es redzēju un dzirdēju ērgli laižamies pa debess vidu un saucam skaņā balsī: „Vai, vai, vai zemes iedzīvotājiem trīs citu eņģeļu bazūņu skaņu dēļ, kas vēl bazūnēs.“