Jāņa atklāsmes 9 LTV1965
1. Tad bazūnēja piektais eņģelis, un es redzēju zvaigzni krītam no debesim uz zemi. Viņam deva bezdibeņa akas atslēgu,
2. Viņš atvēra bezdibeņa aku, un no akas pacēlās dūmi kā liela cepļa dūmi, aptumšojās saule un gaiss no akas dūmiem.
3. No dūmiem nāca siseņi uz zemi, un tiem tika dota vara līdzīga zemes skorpiju varai.
4. Tiem piesacīja nemaitāt zemes zāli, ne kādu zaļumu, ne kādu koku, bet tikai cilvēkus, kas nenes uz savām pierēm Dieva zīmogu.
5. Tiem tika dots, ne viņus nokaut, bet mocīt piecus mēnešus ilgi, un viņu mokas līdzīgas mokām, kad skorpijs sadzēlis cilvēku.
6. Tad tanīs dienās cilvēki meklēs nāvi, bet neatradīs, viņi gribēs mirt, bet nāve bēgs no viņiem.
7. Siseņi līdzīgi zirgiem, kas jūgti karam; uz to galvām ir kā vainagi, zeltam līdzīgi, un to ģīmji kā cilvēku ģīmji.
8. Tiem mati kā sieviešu mati un zobi kā lauvas zobi.
9. To bruņas līdzīgas dzelzs bruņām un to spārnu švīkstoņa kā ratu troksnis, kad daudz zirgu skrien cīņā.
10. Astes tiem līdzīgas skorpijiem, tiem arī ir dzeloņi, to astēs ir to spēks cilvēkus mocīt piecus mēnešus ilgi.
11. Pār tiem ir ķēniņš, bezdibeņa eņģelis, kam vārds ebrēju valodā Abadons, bet grieķu valodā Apollions.
12. Pirmais „vai“ pārgājis, raugi, pēc tam nāk vēl divi „vai.“
13. Kad sestais eņģelis bazūnēja, tad es dzirdēju balsi no zelta altāra četriem stūriem Dieva priekšā
14. Sakām sestajam eņģelim, kam bija bazūne: „Atraisi četrus eņģeļus, kas saistīti pie lielās upes Eifratas.“
15. Tad atsvabināja četrus eņģeļus, kas bija gatavi noliktā stundā, dienā, mēnesī, gadā nokaut trešo daļu cilvēku.
16. Jātnieku pulka skaits bija divreiz miriādu miriādes. Es dzirdēju viņu skaitu.
17. Un tā es skatā redzēju zirgus un tos, kas uz tiem sēdēja, kam bija ugunīgas, tumši zilas un sēra dzeltenas bruņas, un zirgu galvas kā lauvu galvas, un no to mutēm nāca uguns, dūmi un sērs.
18. Ar šīm trim mocībām tika nokauta 1 trešā daļa cilvēku, ar uguni, ar dūmiem un ar sēru, kas nāca no to mutēm.
19. Jo zirgu spēks ir to mutēs un to astēs, jo to astēm, līdzīgi čūskām, ir galvas, ar kurām tie nes postu.
20. Visi citi cilvēki, ko nenokāva šais mocībās, tomēr neatgriezās no savu roku darbiem, bet pielūdza ļaunos garus, zelta, sudraba, vara, akmens un koka elku tēlus, kas nevar ne redzēt, ne dzirdēt, ne staigāt.
21. Un viņi neatgriezās ne no savām slepkavībām, ne no savām burvībām, ne no savas netiklības, ne no savām zādzī-bām.