Romiešiem 1 LG8

1. Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts par apustuli, izvēlēts, sludināt Dieva evaņģēliju,

2. Ko Viņš iepriekš caur Saviem praviešiem svētos rakstos apsolījis,

3. Par Savu Dēlu, (kas pēc miesas ir cēlies no Dāvida sēklas.

4. Un pēc svētīšanas Gara caur augšāmcelšanos no miroņiem spēkā ir parādīts Dieva dēls), par Jēzu Kristu, mūsu Kungu,

5. Caur ko mēs esam dabūjuši žēlastību un apustuļa amatu, lai ticībai paklausa Viņa Vārda labad visi pagāni,

6. Kuru starpā arī jūs esat Jēzus Kristus aicinātie, -

7. Visiem, kas Romā ir, Dieva mīļotajiem, aicinātiem (būt) svētiem: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Tā Kunga Jēzus Kristus.

8. Vispirms es savam Dievam pateicos caur Jēzu Kristu par jums visiem, ka jūsu ticība top teikta visā pasaulē.

9. Jo Dievs, kam es savā garā kalpoju, Viņa Dēla evaņģēliju sludinādams, ir mans liecinieks, ka es bez mitēšanās jūs pieminu,

10. Vienmēr savās lūgšanās lūgdams, lai jel kādu reiz ceļš man izdotos pēc Dieva prāta pie jums nākt.

11. Jo es ilgojos jūs redzēt, lai jums iedotu kādu garīgu dāvanu, ka jūs topat stiprināti:

12. Tas ir, ka es līdz ar jums iepriecināts taptu caur jūsu un manu ticību, savstarpējā ticībā.

13. Bet es jums, brāļi, negribu slēpt, ka daudzreiz esmu apņēmies pie jums nākt (un līdz šim esmu aizkavēts), lai es arī pie jums kādu augli dabūtu, kā pie tiem citiem pagāniem.

14. Jo es esmu parādnieks Grieķiem un barbariem, gudriem un negudriem.

15. Tādēļ no savas puses esmu gatavs, arī jums, kas esat Romā, evaņģēliju sludināt.

16. Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija dēļ; jo tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic, vispirms Jūdam un arī Grieķim.

17. Jo tajā atklājās Dieva taisnība no ticības uz ticību. Itin kā ir rakstīts: taisnais dzīvos no ticības.

18. Jo Dieva dusmība no debesīm parādās pār ikvienu bezdievību un netaisnību pie cilvēkiem, kas patiesību netaisnībā aiztur.

19. Jo Dieva atzīšana tiem ir zināma, jo Dievs tiem to ir zināmu darījis.

20. Jo Viņa neredzamā būšana no pasaules radīšanas pie darbiem top nomanīta un ieraudzīta, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievība, tā ka tie nevar aizbildināties.

21. Tāpēc ka tie Dievu atzīdami, to kā Dievu nav godājuši nedz Viņam pateikušies, bet savās domās nelieši tapuši un viņu neprātīgā sirds ir aptumšota.

22. Teikdamies gudri esoši, tie palikuši par ģeķiem,

23. Un ir apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību par ģīmi, kas līdzīgs nīcīgam cilvēkam un putniem un četrkājīgiem lopiem un tārpiem.

24. Tāpēc Dievs tos arī nodevis viņu siržu kārībās uz nešķīstību, savas miesas sagānīt savā starpā.

25. Dieva patiesību tie ir pārvērtuši melos un radītas lietas lielākā godā turējuši un tām vairāk kalpojuši nekā Radītājam, kas ir svētīts mūžīgi! Āmen.

26. Tāpēc Dievs tos ir nodevis negodīgās kārībās; jo viņu sievietes to sadzīvi, kas pēc dabas, ir pārvērtušas par tādu, kas ir pret dabu.

27. Tāpat arīdzan vīrieši ir atstājuši sadzīvi ar sievieti, kas pēc dabas, un savā kārībā cits uz citu iekarsušies, un vīrieši ar vīriešiem bezkaunību dzinuši un savas nomaldīšanās pienākamo algu pie sevis pašiem dabūjuši.

28. Un kā tie nav cienījuši Dievu turēt atzīšanā, tā Dievs tos ir nodevis pārvērstam prātam, to darīt, kas neklājās,

29. Piepildītus ar visādu netaisnību, maucību, blēdību, mantas kārību, niknumu, pilnus skaudības, slepkavības, ķildu, viltības, netiklības,

30. (Ļaunuma) vēstnešus, lišķus, apmelotājus, Dieva nicinātājus, varas darītājus, lepnus, lielīgus, ļaunuma izmeklētājus, vecākiem nepaklausīgus,

31. Neprātīgus, derības pārkāpējus, cietsirdīgus, nesaderīgus, nežēlīgus;

32. Kas zinādami Dieva likumu, ka tie, kas tādas lietas dara, nāvi pelna, nevien tādas lietas dara, bet arī labu prātu tur pie tiem, kas tā dara.