Romiešiem 1 NLB

1. Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts būt par apustuli, izvēlēts sludināt Dieva evaņģēliju,

2. ko viņš jau iepriekš caur saviem praviešiem Svētajos Rakstos bija apsolījis

3. par savu Dēlu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas pēc miesas ir dzimis no Dāvida dzimuma

4. un pēc svētuma Gara ar augšāmcelšanos no mirušajiem apliecināts ar spēku par Dieva Dēlu.

5. Caur viņu mēs esam saņēmuši žēlastību un apustulisko sūtību viņa vārdā pie ticības paklausības vest visas tautas,

6. no tām nākat arī jūs, Jēzus Kristus aicinātie.

7. Jums visiem, Dieva mīļotajiem, aicinātiem svētajiem, kas esat Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

8. Vispirms es pateicos savam Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, ka jūsu ticība tiek daudzināta visā pasaulē.

9. Dievs – viņam ar savu garu es kalpoju caur viņa Dēla evaņģēliju – ir mans liecinieks, ka es pastāvīgi jūs paturu

10. savās aizlūgšanās, vienmēr lūgdams, lai pēc Dieva prāta pašķirtos mani ceļi atnākt pie jums.

11. Es ilgojos jūs redzēt, lai ar jums dalītos kādā Gara dāvanā jums par stiprinājumu –

12. lai mēs kopīgi gūtu iepriecinājumu cits cita ticībā – jūsu un manā ticībā.

13. Es negribu, brāļi, ka jūs paliekat neziņā: es daudzkārt biju nolēmis nākt pie jums, bet līdz šim tiku kavēts, tā ka nevarēju nākt un gūt kādu augli pie jums, tāpat kā pie citām tautām.

14. Es esmu parādnieks gan grieķiem, gan barbariem, tiklab gudriem, kā nesaprātīgiem,

15. tādēļ degu nepacietībā sludināt evaņģēliju arī jums, kas esat Romā.

16. Es nekaunos evaņģēlija: tas ir Dieva spēks pestīšanai ikvienam, kas tic, jūdam vispirms un arī grieķim,

17. jo tajā Dieva taisnība atklājas no ticības uz ticību, kā ir rakstīts: taisnais no ticības dzīvos.

18. Bet pār to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā, no debesīm atklājas Dieva dusmas,

19. jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir redzams, Dievs pats viņiem to parāda,

20. bet neredzamais – Dieva mūžīgais spēks un dievišķība – tas prātam atklājas Dieva redzamajos darbos, kas darīti kopš pasaules radīšanas. Tā ka viņiem nav ar ko aizbildināties,

21. jo, Dievu pazīdami, tie viņu nav godājuši kā Dievu un nav viņam pateikušies, bet kļuvuši domās tukši – un viņu neprātīgā sirds ir aptumšojusies.

22. Apgalvodami, ka ir gudri, tie kļuvuši muļķi

23. un aizvietojuši neiznīcīgā Dieva godību ar iznīcīga cilvēka un putnu, un četrkājaiņu, un rāpuļu līdzībā darinātu tēlu,

24. tādēļ Dievs tos ir nodevis viņu siržu kārībām, tā ka tie nešķīstībā apkauno savu miesu.

25. Dieva patiesību tie apmainījuši pret meliem, godinājuši radību un kalpojuši tai, nevis Radītājam. – Viņš ir augsti teikts mūžīgi! Āmen!

26. Tādēļ Dievs tos nodevis kaunpilnai kaislei: viņu sievietes ir apmainījušas dabiskās dzimumu attiecības ar pretdabiskām,

27. tāpat arī vīrieši, atmetuši dabiskās attiecības ar sievietēm, savā iekārē ir iedegušies viens pret otru; vīrieši ar vīriešiem piekopdami kaunpilnas lietas, paši saņem pelnītu sodu par savu nomaldīšanos.

28. Un, tā kā tie nav uzskatījuši par pareizu paturēt prātā Dievu, Dievs viņus nodevis ačgārnai saprašanai, ka tie dara to, kas neklājas, –

29. tie ir pārpilni visādas netaisnības, negantības, alkatības, ļaunuma; pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, ļaunprātības, mēlnesības,

30. aprunāšanas, naida pret Dievu, nekaunības, uzpūtības, lielības, ļaunu blēdību, nepakļāvības vecākiem,

31. pilni neprāta, neuzticami, nejūtīgi, nežēlīgi.

32. Un viņi, lai gan skaidri zina Dieva taisno likumu – ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi –, tomēr ne vien paši tā dara, bet atbalsta arī citus, kas tā rīkojas.