Romiešiem 11 NLB

1. Tad nu es jautāju: vai Dievs savu tautu ir atstūmis? Nu, protams, ne! Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma pēcnācējs, no Benjāmina cilts.

2. Dievs nav atstūmis savu tautu, ko viņš jau iepriekš izredzējis. Vai tad jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā viņš žēlojas Dievam par Israēlu:

3. Kungs, tavus praviešus viņi ir nokāvuši, tavus altārus izpostījuši, un es esmu viens pats palicis, un tie meklē pēc manas dvēseles.

4. Bet kāda ir dievišķā atbilde viņam? – Es esmu sev paturējis septiņus tūkstošus vīru, kas savus ceļus nav locījuši Baalam!

5. Tā arī šajā laikā ir kāds atlikums, kas žēlastībā izredzēts, –

6. ja žēlastībā, tad ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība.

7. Un ko nu? Pēc kā Israēls dzenas – to viņš nav sasniedzis, tikai izredzētie to sasnieguši, pārējo sirdis tika nocietinātas,

8. gluži kā rakstīts: Dievs tiem ir devis truluma garu, acis, lai tie neredzētu, un ausis, lai tie nedzirdētu, – līdz pat šai dienai.

9. Un Dāvids saka: lai viņu mielasts kļūst tiem par cilpu un slazdu, par piedauzību un par atmaksu!

10. Lai viņu acis ir aptumšotas, tā ka tie neredz, un viņu muguras lai vienmēr ir saliektas!

11. Tad es jautāju: vai tie nav paklupuši, lai kristu pavisam? Nu, protams, ne! Bet caur viņu krišanu pestīšana ir tikusi pagāniem, lai Israēlu darītu greizsirdīgu.

12. Bet, ja viņu krišana ir pasaulei bagātība un viņu zaudējums – bagātība pagāniem, cik lielāka bagātība – viņu pilnums.

13. Jums, pagāniem, es saku: tā kā esmu pagānu apustulis, es turu godā savu kalpošanu,

14. lai, cerams, darītu greizsirdīgus tos, kas ir manējie pēc miesas, un lai izglābtu dažus no viņiem.

15. Ja jau viņu atmešana ir pasaulei izlīgums, kas gan cits būs viņu pieņemšana, ja ne mirušo atdzīvošanās?

16. Ja pirmā raža ir svēta, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari.

17. Ja daži zari ir nolauzti, bet tu, zars no savvaļas olīvkoka, uzpotēts to vietā, esi saņēmis daļu no dārza olīvkoka saknes treknuma,

18. tad nelielies citu zaru priekšā; bet, ja lielies, tad zini: nevis tu nes sakni, bet sakne – tevi!

19. Tu gan sacīsi: zari tika nolauzti, lai es tiktu uzpotēts.

20. Tas tiesa! Neticības dēļ tie tika nolauzti, bet tu stāvi ticības dēļ. Neesi tādēļ augstprātīgs, bet esi bijīgs!

21. Ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi var nesaudzēt.

22. Redzi, kāda ir Dieva laipnība un Dieva bardzība! Pret tiem, kas krituši, ir Dieva bardzība, pret tevi – Dieva laipnība, ja vien tu tajā neatlaidīgi paliec; citādi arī tevi nocirtīs!

23. Un arī viņi, ja nepaliks neticībā, tiks uzpotēti; jo Dievs spēj viņus uzpotēt no jauna.

24. Ja jau tu esi nocirsts no olīvkoka, kas pēc dabas ir savvaļas, un pret savu dabu uzpotēts dārza olīvkokam, cik gan vairāk tie tiks uzpotēti savā pašu olīvkokā.

25. Es, brāļi, negribu jūs atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs paši sev neliktos gudri: daļa Israēla ir tikusi nocietināta līdz laikam, kad visas tautas būs nākušas pie Dieva.

26. Un tā tiks izglābts viss Israēls, kā ir rakstīts: glābējs nāks no Ciānas, viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba.

27. Un šī būs mana derība ar viņiem, kad būšu atņēmis tiem viņu grēkus.

28. Pēc evaņģēlija viņi ir Dieva ienaidnieki jūsu dēļ, bet pēc izredzētības viņi ir mīļotie tēvu dēļ.

29. Dieva žēlastības dāvanas un aicinājums ir negrozāms.

30. Jo, tāpat kā jūs reiz bijāt nepaklausīgi Dievam un tagad esat apžēloti viņu nepaklausības dēļ,

31. tā arī tagad šie ir nepaklausīgi, lai jūs tiktu apžēloti un arī viņi paši reiz tiktu apžēloti.

32. Dievs visus ir saslēdzis nepaklausībā, lai visus apžēlotu.

33. Kāds Dieva bagātības un gudrības, un atziņas dziļums! Cik neizprotamas ir viņa tiesas un neizdibināmi ir viņa ceļi!

34. Kas gan ir izzinājis Kunga prātu, kas viņam ir bijis padomdevējs;

35. kas viņam jebkad ko ir devis, ka viņam būtu jāatlīdzina.

36. Jo no viņa un caur viņu, un uz viņu ir viss; viņam ir gods mūžīgi! Āmen!