Romiešiem 14 LTV1965

1. Nenovērsieties no tiem, kas ticībā vēl vāji, lai nekļūtu par viņu domu tiesnešiem.

2. Cits savā ticībā ēd visu, bet cits nav tik stiprs un ēd tikai dārzaugus.

3. Tas, kas ēd, lai nenicina to, kas neēd; bet tas, kas neēd, lai netiesā to, kas ēd visu. Jo Dievs viņu pieņēmis.

4. Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt.

5. Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā!

6. Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro tam Kungam par godu, un, kas ko ēd, ēd to tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam.

7. Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam.

8. Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tā tad vai dzīvojam, vai mirstam, —mēs piederam savam Kun-gam.

9. Jo tādēļ Kristus ir miris un dzīvs tapis, lai būtu Kungs pār mirušiem un dzīviem.

10. Bet kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā!

11. Jo ir rakstīts: „Tik tiešām, ka es dzīvoju, saka tas Kungs, manā priekšā lieksies visi ceļi un visas mēles atzīsies Dievām.“

12. Tā tad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.

13. Tāpēc netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopiet brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai.

14. Es zinu un esmu pārliecināts Kungā Jēzū, ka nekas nav nešķīsts pats par sevi: vienīgi tam, kas domā, ka tas nešķīsts, tam tas nešķīsts.

15. Bet ja tavs brālis ēdiena dēļ ir noskumis, tad tu vairs nestaigā mīlestībā. Neved ar savu ēdienu postā to, par ko Kristus ir miris.

16. Tad lai nu tas, kas jums tas labais, netop par zaimiem!

17. Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.

18. Tad nu tas, kas šinīs lietās kalpo Kristum, ir Dievam tīkams un cienījams cilvēku starpā.

19. Tāpēc mēs dzenamies pēc miera un pēc tā, lai cits citu celtu ticībā.

20. Neposti Dieva darbu ēdiena dēļ! Viss gan ir šķīsts par sevi, bet cilvēkam, kas ēzdams apgrēcinājas, tas ir par ļaunu.

21. Tāpēc ir labāk neēst gaļas un nedzert vīna, nedz arī ko citu darīt, kas brāli apgrēcina.

22. Tu paturi savu ticību, kas tev ir, Dieva priekšā. Labi tam, kas nešaubās lietās, kuŗās tam sava pārliecība.

23. Bet tas, kas šaubīdamies ēd, ir jau nosodīts, jo tas to nedara ticībā. Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks.