Romiešiem 15 LG8
1. Bet mums, kas esam stipri, pienākas panest nestipro vājības un nevis sev pašiem būt pa prātam.
2. Jo ikviens no mums lai savam tuvākam ir pa prātam uz labu un par uztaisīšanu.
3. Jo arī Kristus nav Sev pašam bijis pa prātam, bet kā stāv rakstīts: “Tavu nievātāju nievāšanas Man ir uzkritušas.”
4. Jo viss, kas ir iepriekš rakstīts, tas mums rakstīts par mācību, lai mums cerība būtu caur pacietību un Dieva rakstu iepriecināšanu.
5. Bet lai paciešanas un iepriecināšanas Dievs jums dod vienādu prātu jūsu starpā, saskaņā ar Kristu Jēzu,
6. Ka jūs vienprātīgi vienā mutē varat pagodināt Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.
7. Tāpēc pieņemiet cits citu, itin kā arī Kristus jūs ir uzņēmis Dievam par godu.
8. Un es saku, ka Jēzus Kristus ir palicis par apgraizīšanas kalpu Dieva patiesības labad, ka Viņš apstiprinātu tēvu apsolīšanas;
9. Un ka pagāni Dievu slavētu par žēlastību, tā kā ir rakstīts: “Tāpēc es Tevi gribu teikt starp pagāniem un Tavam Vārdam dziedāt.”
10. Un atkal tas saka: “Priecājaties, jūs pagāni, līdz ar Viņa ļaudīm.”
11. Un atkal: “Slavējiet To Kungu, visi pagāni; un slavējiet Viņu, visas tautas.”
12. Un atkal Jesaja saka: “Tur būs Isajus sakne, un (Viņš) kas celsies valdīt pār pagāniem; uz Viņu pagāni cerēs.”
13. Bet cerības Dievs lai jūs piepilda ar visu prieku un mieru ticībā, ka varat būt bagāti cerībā, caur Svētā Gara spēku.
14. Tomēr, mani brāļi, es pats arīdzan no jums gan zinu, ka arī jūs paši esat pilni labprātības, piepildīti ar visu atzīšanu, ka jūs varat cits citu paskubināt.
15. Bet vietām jums, mani brāļi, pārdroši esmu rakstījis, jums atgādinādams caur žēlastību, kas man ir dota no Dieva,
16. Lai es esmu Jēzus Kristus kalps pie pagāniem, strādādams svēto Dieva evaņģēlija darbu, lai pagāni paliek par patīkamu upuri, kas svētīts caur Svēto Garu.
17. Tad nu man, Dievam kalpojot, ir ko lepoties Kristū Jēzū.
18. Jo es neiedrošināšos ko runāt, ko Kristus pagānu paklausības labad caur mani nav strādājis ar vārdiem un darbiem,
19. Caur zīmju un brīnumu spēku, caur Dieva Gara spēku, tā ka es Kristus evaņģēliju esmu izpaudis no Jeruzālemes visapkārt līdz Illirijai,
20. Un tā no sirds darbojies, evaņģēliju pasludināt, kur Kristus vārds vēl netapa piesaukts, ka es namu neuzceltu uz cita pamatu;
21. Bet itin kā ir rakstīts: kam no tā nav sludināts, tie redzēs; un kas nav dzirdējuši, tie dabūs zināt.
22. Tāpēc es arī daudzreiz esmu aizkavēts pie jums nākt.
23. Bet tagad, kad šinīs zemēs man vairs nav vietas, un man jau daudz gadus liela velme pie jums nākt,
24. Tad es uz Spāniju iedams pie jums nākšu; jo es ceru, ka pārstaigādams jūs redzēšu, un no jums uz turieni tapšu pavadīts, kad es pirmkārt, maķenīt ar jums savu ilgošanos būšu piepildījis.
25. Bet tagad es eju uz Jeruzālemi, svētiem palīdzību nesdams.
26. Jo Maķedonijai un Ahajai ir paticis, kādas dāvanas samest priekš nabagiem, kas ir starp svētiem Jeruzālemē,
27. Jo tiem tā ir paticis; tie ir arīdzan viņu parādnieki. Jo ja pagāni pie viņu garīgām dāvanām daļu ir dabūjuši, tad arī šiem pienākas ar laicīgām viņiem kalpot.
28. Tad to pabeidzis un šos augļus tiem apzīmogojis, es noiešu caur jums uz Spāniju.
29. Un es zinu, ka es pie jums nākdams, nākšu ar pilnu Kristus evaņģēlija svētību.
30. Bet es jūs lūdzu, brāļi, caur mūsu Kungu Jēzu Kristu un caur Gara mīlestību, ka jūs līdz ar mani cīnāties, par mani Dievu lūgdami,
31. Lai es topu izglābts no neticīgiem Jūdejā, un lai šī mana kalpošana, kas Jeruzālemes labad notiek, svētiem būtu patīkama,
32. Ka es pēc Dieva prāta ar prieku varu nākt pie jums un līdz ar jums atspirdzinājos.
33. Un miera Dievs lai ir ar jums visiem. Āmen.