Romiešiem 15 LTV1965
1. Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem.
2. Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu.
3. Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu sev pašam, bet, kā ir rakstīts: „To zaimi, kas tevi apsmēja, krituši uz mani.“
4. Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību.
5. Bet Dievs, no kā nāk izturība un ieprieca, lai jums dod vienādu prātu savā starpā, Kristus Jēzus garā,
6. Lai jūs vienprātīgi vienā mutē slavētu Dievu, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.
7. Tāpēc neatstumiet cits citu, kā arī Kristus mūs nav atstūmis, par godu Dievam.
8. Es gribu sacīt: Kristus ir kļuvis par kalpu jūdiem, lai pierādītu, ka Dievs ir patiesīgs un lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus,
9. Lai pagānu tautas slavētu Dievu par viņa žēlastību, kā ir rakstīts: „Tāpēc es tevi slavēšu tautu starpā un dziedāšu tavam vārdam.“
10. Un citur: „Priecājieties, jūs pagāni, kopā ar viņa tautu.“
11. Un vēl: „Slavējiet to Kungu, pasaules tautas, un uzgavilējiet viņam, visi ļaudis!“
12. Arī Jesaja vēl saka: „Nāks Isaja atvase un celsies kāds, lai valdītu par tautām, uz viņu tautas liks savu cerību.“
13. Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs jusu ticībā ar visu prieku un mieru, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.
14. Bet no savas puses, mani brāļi, es par jums esmu pārliecināts, ka jūs paši jau esat krietni, apveltīti ar visu atziņu un spējīgi cits citu pamācīt.
15. Varbūt es mazliet pārdroši jums esmu rakstījis, gribēdams jums visu to atgādināt tās žēlastības vārdā, ko Dievs man devis,
16. Lai es tādā kārtā, būdams Kristus Jēzus kalps pagānu tautām, pildītu priestera pienākumus pie Dieva evangelija, lai šīs tautas kļūtu Dievam par patīkamu Svētā Gara svētītu upurziedu.
17. Es teicu sevi laimīgu Dieva lietās Jēzū Kristū,
18. Jo es iedrošinos stāstīt tikai par to, ko Kristus darījis caur mani, gan vārdos, gan darbos, vezdams pie ticības pagānu tautas,
19. Gara spēkā, varenām zīmēm un brīnumiem: sākot ar Jeruzālemi, es visapkārt līdz pat Ilirijai visur esmu izpildījis savu uzdevumu, pauzdams Kristus evaņģēliju.
20. Jo es esmu turējis par savu godu nest evaņģēliju tur, kur Kristus vārds vēl nav pazīstams, lai neceltu namu uz sveša pamata,
21. Bet kā ir raksīts: „Redzēs tie, kam nebija sludināts par vīnu, un nāks pie atziņas, kas nebija dzirdējuši.“
22. Šī paša iemesla dēļ tik bieži esmu ticis aizkavēts jūs apmeklēt.
23. Bet tā kā man tagad vairs nav telpas šinīs zemes joslās, un es jau kopš daudz gadiem ilgojos jūs apciemot,
24. Kad došos uz Spāniju, —tad es ceru, ka ceļā uz turieni redzēšu jūs, un jūs mani vadīsit tālāk uz turieni, kad būšu papriekšu daudzmaz baudījis prieku jūsu vidū.
25. Bet tagad es eju uz Jeruzālemi nest palīdzību svētajietai.
26. Jo Maķedonija un Achaja lēmušas sūtīt kādu pabalstu nabagiem Jeruzālemes svēto starpā.
27. Tā viņas lēmušas, jo viņas arī tiem to parādā: jo, ja pagānu tautas kļuvušas to līdzdalībnieces garīgās lietās, viņām savukārt nākas kalpot tiem laicīgajās.
28. Kad nu šo darbu būšu pabeidzis un šo dāvanu būšu nodevis viņu rokās, es došos uz Spāniju, ceļā iegriezdamies pie jums.
29. Un es zinu, ka pie jums nonākdams, nākšu ar pilnu Kristus svētību.
30. Es jūs lūdzu, brāļi, mūsu Kungu Jēzus Kristus un gara mīlestības vārdā, nāciet man palīgā savās aizlūgšanās Dieva priekšā,
31. Ka tieku izglābts no neticīgajiem, kas ir Jūdejā, un ka svētie Jeruzalemē manu palīdzību uzņem ar labvēlību.
32. Lai es pie jums varētu ierasties ar priecīgu sirdi un, ja Dievs to gribēs, kopā ar jums varētu atspirgt.
33. Bet miera Dievs lai ir ar jums visiem. Amen.