Romiešiem 4 LG8

1. Ko tad lai sakām, ka mūsu vectēvs Ābrahāms ir dabūjis pēc miesas?

2. Jo ja Ābrahāms caur darbiem ir taisnots, tad tam ir gan slava, bet ne pie Dieva.

3. Jo ko saka Raksti? Ābrahāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.

4. Bet tam darba darītājam alga netop pielīdzināta pēc žēlastības, bet pēc parāda.

5. Bet tam, kas nav darba darītājs, bet tic uz To, kas bezdievīgo taisno, tam ticība top pielīdzināta par taisnību.

6. Tā kā arī Dāvids saka, to cilvēku esam svētīgu, kam Dievs taisnību pielīdzina bez darbiem:

7. Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti;

8. Svētīgs tas vīrs, kam Tas Kungs grēku nepielīdzina.

9. Vai nu šis labums atlec apgraizījumam vien, vai arī priekšādai? Jo mēs sakām, ka Ābrahāmam ticība ir pielīdzināta par taisnību.

10. Kā tad tā viņam ir pielīdzināta? Vai iekš apgraizījuma, vai iekš priekšādas? Ne iekš apgraizījuma, bet iekš priekšādas.

11. Bet apgraizīšanas zīmi viņš dabūja par taisnības zīmogu ticībai, ko viņš vēl priekšādā būdams turēja; ka tas būtu par tēvu visiem, kas priekšādā būdami tic, lai ticība tiem arīdzan taptu pielīdzināta par taisnību,

12. Un par apgraizīšanas tēvu tiem, kas ne vien apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābrahāmam bija priekšādā.

13. Jo apsolījums, ka viņš būs pasaules mantinieks, Ābrahāmam jeb viņa sēklai nav notikusi caur bauslību, bet caur ticības taisnību.

14. Jo, ja bauslības ļaudis - mantinieki, tad ticība ir veltīga un apsolīšana iznīkusi.

15. Jo bauslība rada dusmas; jo kur bauslības nav, tur arī nav pārkāpšanas.

16. Tāpēc no ticības, lai ir pēc žēlastības; lai apsolījums ir pastāvīgs visam dzimumam, ne vien tiem, kas no bauslības, bet arī tiem, kas no Ābrahāma ticības. Tas mums visiem ir tēvs,

17. (Kā ir rakstīts: daudz tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu,) Tā priekšā, kuram viņš ir ticējis, - Dieva priekšā, kas miroņus dara dzīvus un sauc to, kas vēl nav, tā kā tas jau būtu.

18. Pret cerību viņš ir ticējis uz cerību, lai paliktu par tēvu daudz tautām, saskaņā ar to, kas tika teikts: Tādam būs tavam dzimumam būt.

19. Un viņš nepalika vājš iekš ticības, nedz lūkoja uz savām izdēdējušām miesām, tik ne simts gadus vecs būdams, nedz uz Sāras izdēdējušām miesām.

20. Bet pie Dieva apsolīšanas viņa prāts neticībā nešaubījās, bet kļuva spēcīgs iekš ticības un Dievam deva godu,

21. Pilnā ticībā zinādams, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, arī spēj darīt.

22. Tāpēc tas viņam arī pielīdzināts par taisnību.

23. Bet tas ne vien viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam ir pielīdzināts,

24. Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiks pielīdzināts, kad ticam uz Viņu, kas no miroņiem ir uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu,

25. Kas ir nodots mūsu grēku dēļ un uzmodināts mūsu taisnošanas labad.