Romiešiem 7 NLB

1. Vai gan jūs, brāļi, kas bauslību pazīstat, nezināt, ka bauslība valda pār cilvēku, kamēr viņš dzīvo?

2. Bauslība saista sievu pie vīra, kamēr viņš dzīvo, bet, ja vīrs nomirst, viņa kļūst brīva no likuma, kas viņu saista pie vīra.

3. Tātad, ja viņa kļūst par sievu citam, kamēr vīrs vēl ir dzīvs, viņu sauc par laulības pārkāpēju. Bet, ja vīrs nomirst, viņa kļūst brīva no likuma saistībām un, kļūdama par sievu citam, nav vairs laulības pārkāpēja.

4. Tā arī jūs, mani brāļi, caur Jēzus Kristus miesu esat miruši bauslībai, lai piederētu citam – tam, kas no mirušiem augšāmcelts, lai mēs varētu nest augļus Dievam.

5. Kamēr mēs vēl bijām miesīgi, kaislības, kas pēc bauslības ir grēcīgas, darbojās mūsu locekļos, nesdamas nāves augļus.

6. Bet tagad, nomiruši bauslībā, esam atbrīvoti no tās, kas mūs cieši saistīja, mēs nu kalpojam pēc jaunā Gara, nevis pēc vecā burta.

7. Ko lai mēs sakām? Bauslība ir grēks? Nē, taču! Bet citādi es grēku nevarētu iepazīt kā vien caur bauslību, jo es nebūtu iepazinis iekāri, ja bauslība nebūtu teikusi: neiekāro.

8. Bet grēks, caur bausli guvis ieganstu, manī rosināja dažādas iekāres, jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.

9. Bija laiks, kad es dzīvoju bez bauslības. Bet, bauslim atnākot, grēks atdzīvojās

10. un es nomiru. Tā nu tas pats bauslis, kas man bija dots uz dzīvību, izrādījās uz nāvi,

11. tādēļ ka grēks, ieganstu guvis, mani caur bausli pievīla un nonāvēja.

12. Tātad bauslība ir svēta un bauslis ir svēts un taisns, un labs.

13. Vai tad labais man tapa par nāvi? Nē, taču! Tas bija grēks, kas atklājas kā grēks, un caur labo manī tas rada nāvi, lai grēks caur bausli kļūtu pārpārēm grēcīgs.

14. Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka verdzībā.

15. Es neapjēdzu, ko pats daru, jo es nerīkojos tā, kā gribu, bet daru to, ko pats ienīstu.

16. Bet, ja daru to, ko negribu, tad es piebalsoju bauslībai, ka tā ir laba.

17. Tad nu es vairs neesmu tas darītājs, bet grēks, kas manī mājo.

18. Es zinu, ka manī, tas ir, manā miesā, nemājo labais; es gan varu gribēt labu, bet piepildīt nevaru.

19. Nevis to labo, ko gribu, es daru, bet rīkojos ļauni, kā pats negribu.

20. Un, ja es daru to, ko negribu, tad ne jau es to daru, bet manī mītošais grēks.

21. Es saskatu šādu likumu: kad gribu darīt labo, man piestājas ļaunais.

22. Pēc sava iekšējā cilvēka es ar prieku piekrītu Dieva bauslībai,

23. bet savos locekļos es manu citu likumu, kas karo pret mana prāta likumu un sagūsta mani tajā grēka bauslībā, kas ir manos locekļos.

24. Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei padotās miesas?

25. Pateicība Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu! Tā nu es ar prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar miesu – grēka bauslībai.