Rutes 1 NLB
1. Tas notika soģu valdīšanas laikā. Zemē bija bads, un kāds vīrs devās no Betlēmes Jūdā, lai apmestos Moāba laukos, – viņš pats, viņa sieva un divi viņa dēli.
2. Šā vīra vārds bija Elīmelehs, viņa sievu sauca Naomi un abus viņa dēlus – Mahlons un Kiljons, tie bija efrātieši no Betlēmes Jūdā. Viņi devās uz Moāba laukiem un dzīvoja tur.
3. Bet Elīmelehs, Naomi vīrs, nomira un atstāja viņu ar abiem dēliem.
4. Tie ņēma sev sievas moābietes. Vienas vārds bija Orpa un otras vārds – Rute. Viņi tur dzīvoja kādus desmit gadus.
Naomi un viņas vedeklas5. Bet arī tie abi nomira – Mahlons un Kiljons. Tā šī sieva palika bez abiem bērniem un vīra.
6. Kad viņa Moāba laukos uzzināja, ka Kungs ir gādājis par savu tautu un devis tai maizi, viņa kopā ar abām vedeklām cēlās, lai dotos atpakaļ no Moāba laukiem.
7. Viņa atstāja vietu, kur bija dzīvojusi, un abas vedeklas devās ceļā kopā ar viņu, lai atgrieztos Jūdas zemē.
8. Tad Naomi teica abām vedeklām: “Ejiet, atgriezieties katra savas mātes namā, un Kungs būs jums žēlīgs, un arī jūs esat tādas bijušas pret abiem mirušajiem un mani.
9. Kungs jums dos – jūs atradīsiet drošību katra sava vīra namā.” Un viņa tās skūpstīja, bet tās sāka raudāt.
10. Viņas teica: “Mēs kopā ar tevi atgriezīsimies pie tavas tautas!”
11. Bet Naomi sacīja: “Ejiet atpakaļ, manas meitas! Kāpēc lai jūs nāktu ar mani? Vai tad man vēl būtu dēli, kas kļūtu jums par vīriem?
12. Ejiet atpakaļ, manas meitas! Ejiet! Jo es esmu par vecu, lai būtu vīram. Ja es arī teiktu: man ir vēl cerība! – un pat ja es būtu naktī bijusi vīram un dzemdētu dēlus,
13. vai tāpēc jums gaidīt, kamēr tie izaug? Vai tāpēc jums ieslēgties, paliekot bez vīra? Nē, manas meitas! Man ir ļoti rūgti jūsu dēļ, jo Kunga roka nākusi pār mani.”
14. Tad viņas atkal sāka raudāt. Orpa atvadoties skūpstīja savu vīramāti, bet Rute pieglaudās tai.
15. Un Naomi sacīja: “Redzi, tava svaine dodas atpakaļ pie savas tautas un saviem dieviem. Dodies atpakaļ arī tu tāpat kā tava svaine.”
16. Bet Rute atbildēja: “Nespied mani tevi atstāt, ļauj sekot tev: kurp tu iesi – es iešu, kur tu mājosi – es mājošu, tava tauta būs mana tauta, tavs Dievs būs mans Dievs!
17. Kur tu mirsi – es miršu, un tur mani apraks. Lai Kungs dara man tā – un vēl pieliek! – nāve vien šķirs mani no tevis!”
18. Kad Naomi redzēja, ka viņa cieši apņēmusies nākt līdzi, viņa tai vairs neteica ne vārda.
19. Tā viņas abas gāja, līdz nonāca Betlēmē. Kad viņas ieradās Betlēmē, visa pilsēta sarosījās viņu dēļ, un sievas runāja: “Vai tik tā nav Naomi!?”
20. Bet viņa tām sacīja: “Nesauciet mani Naomi, sauciet mani – Mārā, jo Visuvarenais mani pārlieku sarūgtinājis.
21. Pilna es aizgāju, un tukšu mani Kungs ir pārvedis. Kāpēc gan jūs saucat mani Naomi, ja Kungs ir liecinājis pret mani un Visuvarenais man pāri darījis!”
22. Tā Naomi atgriezās, un kopā ar viņu no Moāba laukiem pārnāca viņas vedekla moābiete Rute. Viņas nonāca Betlēmē miežu pļaujas sākumā.