Augstā dziesma 1 LTV1965

1. Salamana augstā dziesma.

2. Lai viņš skūpsta mani ar savu lūpu skūpstu, jo tava mīlestība ir tīkamāka par vīnu!

3. Brīnišķa ir tavu ziežu smarža; pats tavs vārds ir it kā maigi iztriepta dzidra ziedes eļļa, tāpēc ari jaunavas tevi tā mīl.

4. Velc mani sev līdzi, tad tecēsim mēsi Ķēniņš ieveda mani savās dzīvo-jamās telpās. —Mēs priecājamies un esam iepriecinātas par tevi; mēs kavējamies domās vairāk pie tavas mīlestības nekā pie vīna. Rimtās un tikušās jaunavas mīl tevi.

5. Es esmu melna, bet tiešām mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, kā Kedara lauku mitekļi, kā Salamana paklāji.

6. Neskataities uz mani, ka es esmu tik melna, jo saule mani tā nodedzinājusi! Manas pašas mātes dēli ir bijuši dusmīgi uz mani, viņi ielikuši mani par vīna dārzu uzraudzi, bet manas pašas vīna dārzu es esmu atstājusi novārtā un neuzraudzītu.

7. Saki man tu, mans draugs, ko tā mīl mana dvēsele, —kur tu gani, kur tu atdusies pusdienas laikā? Lai man nebūtu velti jāklejo šurpu turpu ap tavu palīgu ganāmiem pulkiem.

8. —„Ja tu to vēl nezinātu, tu skaistākā starp sievietēm, tad izeji tālā-kās ārēs pa aitu ganāmpulku pēdām un gani savus kazlēniņus gar aitu ganu mitekļiem!“ Saruna starp draugu un draudzeni, kas atraduši viens otru.

9. „Tu man liecies līdzīga, mana draudzene, faraona ratu lepnajam aizjūgam.

10. Tavi vaidziņi ir mīlīgi aizsegti ar važiņām, un tavu kaklu grezno rotu vijas!

11. Mēs darināsim tev zelta rotu sloksnītes ar sīkiem sudraba ielaidu-miem.“ —

12. Un kad ķēniņš pavirzījās savā mīkstajā sēdeklī, iesmaržojās spēcīgi mana nardes puķe.

13. Mans draugs ir man kā mirpi pušķītis, kas novietots starp manām krūtīm.

14. Mans draugs man ir kā ciprešu ziedu čemurs Engedijas vīna dārzos. —

15. „Redzi, mana draudzene, tu esi skaista; skaista tu esi, tavas acis ir tādas kā baložiem. —

16. Raugies, mans draugs, arī tu esi skaists un mīlīgs! Redzi, mūsu guļas vieta ir zaļumu klājā;

17. Mūsu ēku stabi, sijas un dziedri ir ciedri, mūsu sienu pārsegums ir cipreses.“