Augstā dziesma 3 LG8

1. Naktī savā gultā es meklēju to, ko mana dvēsele mīl; es meklēju, bet viņu neatradu.

2. Es celšos jel un iešu pilsētā apkārt pa gatvēm un ielām; es meklēšu to, ko mana dvēsele mīl. Es meklēju, bet viņu neatradu.

3. Sargi mani atrada, kas pilsētā iet apgaitā: vai jūs neesat redzējuši to, ko mana dvēsele mīl?

4. Kad es maķenīt tiem biju pagājusi garām, tad es atradu to, ko mana dvēsele mīl; es viņu turu un to neatlaidīšu, kamēr es viņu vedīšu savas mātes namā, savas dzemdētājas istabā.

5. Es jūs mīļi lūdzu, jūs Jeruzālemes meitas, pie stirnām un kalnu kazām, neuztrauciet un nemodinājiet mīlestību, kamēr tai pašai patīk.

6. Kas ir šī, kas no tuksneša nāk kā dūmu stabs, apkvēpināta ar mirrēm un vīraku, ar visādām veikalnieku zālēm?

7. Redzi, ap Salamana krēslu apkārt ir sešdesmit varoņi no Israēla varoņiem.

8. Tie visi tur zobenus, mācīti karot; ikkatram savs zobens pie gurniem pret nakts bailēm.

9. Ķēniņš Salamans sev licis taisīt nesamu krēslu no Libānus kokiem.

10. Viņa stabus viņš taisīja no sudraba, lēni no zelta, sēdekli no purpura, viņa iekšpuse bija izpušķota no Jeruzālemes meitu mīlestības.

11. Ejat ārā un uzlūkojiet, Ciānas meitas, ķēniņu Salamanu ar kroni, ar ko viņa māte to kronēja viņa kāzu dienā un viņa sirds līksmības dienā.