Augstā dziesma 8 LG8

1. Kaut tu būtu mans brālis, kas zīdis manas mātes krūtis? Kad es tevi atrastu ārā, es tevi skūpstītu un netaptu nicināta.

2. Es tevi vadītu, es tevi vestu savas mātes namā, ka tu mani mācītu; tad es tev dotu dzert jauktu vīnu un no savu granātābolu sulas.

3. Viņa kreisā roka ir apakš manas galvas, un viņa labā roka mani apkampj.

4. Es jūs mīļi lūdzu, Jeruzālemes meitas, ko jūs uztrauciet un modiniet mīlestību, pirms tai pašai patīk?

5. Kas tā tāda, kas nāk no tuksneša un atslienas uz savu draugu? Apakš ābeles es tevi esmu uzmodinājis; tur tava māte tevi ar sāpēm ir dzemdējusi, tur sāpes ir bijušas tavai dzemdētājai.

6. Liec mani kā zīmogu pie savas sirds, kā gredzenu pie savas rokas! Mīlestība ir stipra kā nāve un viņas karstums ir varens kā elle; viņas liesmas ir degošas liesmas, Dieva liesmas.

7. Lieli ūdeņi mīlestību nevar apdzēst, nedz upes to noslīcināt. Jebšu kas visu sava nama mantu gribētu dot par mīlestību, tomēr viņš paliktu tikai par apsmieklu.

8. Mums ir viena maza māsa, kam krūšu vēl nav, - ko mēs ar savu māsu darīsim dienā, kad viņu precēs?

9. Ja viņa ir mūris, tad mēs uz viņu uztaisīsim sudraba torni; ja viņa ir durvis, tad mēs tās sargāsim ar ciedru dēļiem.

10. Es biju mūris un manas krūtis bija kā torņi; tad es viņa acīs atradu mieru.

11. Salamanam bija vīna dārzs BaālHamonā, šo vīna dārzu viņš izdeva sargiem, ikviens par viņa augļiem deva tūkstoš sudraba gabalus.

12. Mans vīna dārzs, kas man pieder, ir manā priekšā. Tūkstoš sudraba gabali ir tev, Salaman! Bet divsimt ir viņa augļu sargiem.

13. Tu, kas dārzos dzīvo, biedri tavu balsi ņem vērā, ļaujiet man to dzirdēt.

14. Steidzies, mans draugs, un esi tā kā stirna vai kā jauns briedis pa smaržīgiem puķu kalniem.