Zaharija 12 NLB
1. Vēstījums. Kunga vārds par Israēlu. Runā Kungs, kas nostiepis debesis un licis pamatu zemei, kas cilvēkā radījis garu!
2. “Redzi, es darīšu Jeruzālemi par reibuma kausu visām tautām, kas apkārt, un tiks arī Jūdai. Tas notiks, kad aplenks Jeruzālemi!
3. Todien es padarīšu Jeruzālemi par sacīkstes akmeni visām tautām – ikviens, kas to mēģinās celt, grieztin sagraizīsies, un visas zemes tautas būs pie tā sapulcējušās!
4. Todien, saka Kungs, es sitīšu ikvienu zirgu ar iztrūcināšanos un tā jātnieku ar trakumu, bet pār Jūdas namu es turēšu savas acis vaļā, kad visu tautu zirgus būšu sitis ar aklumu!
5. Tad Jūdas dzimtas teiks: Jeruzālemes iemītnieku stiprums ir Pulku Kungs, viņu Dievs! –
6. Todien es Jūdas dzimtas padarīšu par ogļu pannu, kas iemesta malkā, un uguns lāpām, kas salmos, – lai rij pa labi un kreisi visas tautas visapkārt! Bet Jeruzāleme paliks tur, kur tā ir, – Jeruzālemē!”
7. Vispirms Kungs palīdzēs Jūdas teltīm, lai Dāvida nama greznība un Jeruzālemes iemītnieku greznība neceļas augstāk par Jūdu!
Tie sēros par to, kuru sadūruši8. Todien Kungs būs vairogs Jeruzālemes iemītniekiem – bailīgākais no tiem todien būs kā Dāvids, bet Dāvida nams kā Dievs, kā Kunga eņģelis viņu priekšā!
9. “Todien es lūkošu iznīcināt visas tautas, kas sanākušas pret Jeruzālemi.
10. Pār Dāvida namu un pār Jeruzālemes iemītniekiem es izliešu žēlsirdības garu, un viņi lūkosies uz mani, uz to, ko tie caururbuši, – par viņu tie sēros, kā par vienīgo bērnu sērodami, par viņu tie gauži raudās, kā par pirmdzimto raudādami.”
11. Todien Jeruzālemē būs tik lielas sēras kā Megido pie Hadad-Rimmonas.
12. Sēros visa zeme, katra dzimta par sevi – Dāvida nama dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi, un Nātāna nama dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi,
13. un Levī nama dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi, un Šimī dzimta par sevi, un viņu sievas par sevi,
14. un visas dzimtas, kas atlikušas, – dzimta pa dzimtai katra par sevi, un viņu sievas par sevi.