Zaharija 14 LTV1965
1. Redzi, pienāks tā Kunga noliktā diena, kad no tevis izvesto laupījumu atkal sadalīs tavā vidū,
2. Jo Es sapulcināšu visas pagānu tautas cīņai pret Jeruzālemi. Pilsētu uzveiks, ēkas izpostīs, un sievietes liks apsmieklā. Pusi no pilsētas iedzīvotājiem aizvedīs gūstā, tomēr atlikušo iedzīvotāju daļu pilsētā neiznīcinās.
3. Bet tad tas Kungs celsies un cīnīsies pret šīm pagānu tautām, kā Viņš karoja agrāk kaujas dienās.
4. Un Viņš nostāsies tai dienā ar savām kājām uz Eļļas kalna, kas Jeruzālcmei priekšā austrumu virzienā. Un Eļļas kalns tad pāršķelsies vidū pušu divās daļās virzienā no saules lēkta uz saules rietu; starp abām kalna pusēm radīsies visai plata grava, tā ka viena kalna puse pavirzīsies uz ziemeļiem, bet otra uz dienvidiem.
5. Un jūs tad bēgsit šai ielejā starp maniem kalniem un pa to tālāk, io ieleja aizstiepsies gandrīz līdz pat Ačelei, un jūs bēgsit, kā jūs senlaikos bēgāt no zemes trīces Usijas, jūdu ķēniņa laikā. Tad nāks tas Kungs, mans Dievs, un visi svētie ar Viņu.
6. Tanī dienā nebūs jūtams ne aukstums nedz karstums, ari ne sals nedz ledus;
7. Un būs viena vienīga nepārtraukta diena—tā ir tam Kungam zināma—, kad nebūs ne dienas, ne nakts, un vakarā būs vēl gaisma.
8. Tanī dienā plūdīs no Jeruzālemes dzīvi tekoši ūdeņi—viena to daļa uz jūtu austrumos, otra uz jūru rietumos, un tas tā būs ziemu un vasaru.
9. Un tas Kungs būs ķēniņš pār visu zemes virsu. Tai dienā tas Kungs vienīgais Dievs, un Viņa vārds arī būs—Vienīgais.
10. Un visa zeme kļūs par līdzenumu no Gebas lidz Rimmonai uz dienvidiem no Jeruzālemes. Jeruzāleme tomēr atradīsies paaugstinājumā un paliks savā vietā un būs apdzīvota no Benjamīna vārtiem līdz veco vārtu vietai, tālāk līdz Stūra vārtiem un no Hananeēla torņa līdz ķēniņa vīna spaidiem.
11. Tur tad dzīvos ļaudis, nebaidī-damies no lāsta, un visa Jeruzāleme dzīvos drošībā.
12. Lūk, kāda būs smagā pārmācība, ko tas Kungs liks sajust visām tautām, kas būs cīnījušās pret Jeruzālemi: viņu miesas satrūdēs, kamēr viņi paši vēl stāvēs uz kājām, viņu acis sāks trūdēt savos dobumos, un viņu mēle satrūdēs viņu mutē.
13. Tai laikā pēc tā Kunga lēmuma viņus visus pēkšņi sagrābs lielas izbailes, tā ka viņi ķersies pie rokas cits citam, kas izraisīs viņu vidū savstarpējas sadursmes.
14. Arī Jūda cīnīsies pret Jeruzālemi; tur sakrāsies arī vienuviet visu apkārtējo pagānu tautu manta—zelts, sudrabs un neaplēšams daudzums drēbju.
15. Tāds pats sods skars ari zirgus, mūļus, kamieļus, ēzeļus un visus lopus viņu kara pulkos; viņiem būs jācieš gluži tā pati mocība.
16. Un visi no kopējā tautu daudzuma pāri palikušie, kas bija karojuši pret Jeruzālemi, ikgadus dosies augšup, lai tur pielūgtu Ķēniņu, to Kungu Cebaotu, un svinētu Lieveņu svētkus.
17. Bet ja kāda cilts virs zemes nekāps augšup uz Jeruzālemi, lai pielūgtu Ķēniņu, to Kungu Cebaotu, tās zemē nelīs lietus.
18. Un ja ēģiptiešu cilts nedotos augšup un neierastos, tad to kers tas pats sods, ar kuru tas Kungs piemeklē pagānu tautas, kas nedodas augšup, lai svinētu Lieveņu svētkus.
19. Tas tad būs sods ēģiptiešiem un sods visām pagānu tautām, kas nedodas augšup, lai svinētu Lieveņu svētkus.
20. Tai dienā uz zirgu svārguliem būs rakstīts: „Svētīts tam Kungam!“ Un vārāmie katli tā Kunga namā būs līdzīgi upuru asins uztveramām izdobtām plāksnēm altāra priekšā.
21. Un visi katli Jeruzālemē un Jūdā būs svētumā veltīti tam Kungam, tā ka visi, kas gribēs nest savu ziedojumu, varēs ņemt pēc savas izvēles kādu no tiem un tajos vārīt savu upuru gaļu. Un tā Kunga Cebaota namā tai laikā nebūs vairs neviena pārdevēja, neviena kānaānieša.