Zaharija 5 LG8

1. Un es savas acis atkal pacēlu un skatījos, un redzi, satīta grāmata skrēja.

2. Un viņš uz mani sacīja: Ko tu redzi? Un es sacīju: es redzu satītu grāmatu skrienam, tai garums ir divdesmit olektis un platums tai ir desmit olektis.

3. Un viņš uz mani sacīja: šis ir lāsts, kas iziet pa visas zemes virsu, jo ikkatrs, kas zog, pēc tā taps izdeldēts no šejienes, un ikkatrs, kas nepareizi zvēr, pēc tā taps izdeldēts no šejienes.

4. Es to izlaižu, saka Tas Kungs Cebaot, un tam (lāstam) būs iet zagļa namā, un namā, kas pie Mana Vārda nepatiesi zvērē, un tas piemājos viņa namā un to nobeigs ar viņa baļķiem un akmeņiem.

5. Un eņģelis, kas ar mani runāja, iznāca un uz mani sacīja: pacel jel savas acis un redzi, kas tas ir, kas tur iziet?

6. Un es sacīju: kas tas ir? Tad viņš sacīja: tā ir ēfa, kas iziet. Atkal viņš sacīja: tā viņi izskatās visā zemē.

7. Un redzi, apaļš svina vāks pacēlās, un tur bija sieva, tā sēdēja tai ēfā iekšā.

8. Un viņš sacīja: šī ir bezdievība; un viņš to iemeta tai ēfā iekšā, un meta svina vāku uz to virsū.

9. Un es pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, divas sievas iznāca, un vējš bija viņu spārnos, un viņu spārni bija kā stārķu spārni, un tās nesa to ēfu vidū starp zemi un debesi.

10. Tad es sacīju uz eņģeli, kas ar mani runāja: kurp tie nes šo ēfu?

11. Un viņš uz mani sacīja: tai uztaisīt namu Sineāra zemē, un to tur nolaist un nolikt zemē savā vietā.