Zaharija 5 NLB
1. Tad es atkal pacēlu acis, skatījos, un redzi – lidojošs rakstu rullis!
2. Viņš man jautāja: ko tu redzi? – Un es atbildēju: es redzu lidojošu rakstu rulli, kas ir divdesmit elkoņus garš un desmit elkoņus plats.
3. Un viņš man teica: tas ir lāsts, kas nāk pār visu zemi, jo pēc tā turpmāk iznīdēs ikvienu, kas zog, un pēc tā turpmāk iznīdēs ikvienu, kas melīgi zvēr.
Septītais redzējums: sieva labības mērā4. To es esmu uzsūtījis, saka Pulku Kungs, lai tas iet uz zagļa namu un uz tā namu, kas melīgi zvērējis manā vārdā, lai tas piemīt to namos, lai piebeidz koku un akmeni!
5. Tad eņģelis, kas ar mani bija runājis, iznāca priekšā un sacīja: pacel acis un paraugies, kas tur nāk! –
6. Un es teicu: kas tas tāds? – Un viņš teica: tas ir lielais labības mērs, kas tur nāk! Un vēl viņš sacīja: tik daudz tiem vainas visā zemē!
7. Un, redzi, mēram pacēlās svina vāks, un tur iekšā sēdēja sieva!
8. Un viņš teica: tā ir ļaundarība! – tad viņš to iegrūda atpakaļ mērā un atkal uzlika mēram svina vāku.
9. Tad es pacēlu acis, un redzi – iznāca divas sievas, un vējš bija tām spārnos – viņām bija tādi spārni kā stārķiem! – viņas pacēla labības mēru starp debesīm un zemi!
10. Tad es teicu eņģelim, kas bija ar mani runājis: kurp viņas nes labības mēru? –
11. Un viņš man teica: tam ceļ namu Šināras zemē, un, kad tas būs gatavs, viņas to noliks uz tā pamata!