Zaharija 6 NLB
1. Tad es atkal pacēlu acis, skatījos, un redzi – starp diviem kalniem brauca četri rati, bet kalni bija no vara!
2. Vieniem ratiem bija sarkani zirgi, otriem ratiem bija melni zirgi,
3. trešajiem ratiem bija balti zirgi, bet ceturtajiem ratiem bija stipri un dābolaini zirgi.
4. Tad es jautāju eņģelim, kas ar mani bija runājis: mans Kungs, kas tie tādi?
5. Eņģelis atbildēja: tie ir četri debesu vēji, kas iziet uz visām pusēm pēc tam, kad stāvējuši blakus visas zemes Kungam.
6. Tie, kuriem priekšā melni zirgi, dodas uz ziemeļu zemi, baltie dodas tiem pakaļ, bet dābolainie dodas uz dienvidu zemi.
7. Spēkā tie traucas, tie dīžājas apskraidīt zemi. Un viņš teica: trauciet apskriet zemi! – Un tie skrēja ap zemi.
Simboliskā Jozuas kronēšana8. Tad viņš man uzsauca: redzi, kas skrej uz ziemeļu zemi! Tie remdinās manu garu ziemeļu zemē!”
9. Tad pār mani nāca Kunga vārds:
10. “Ņem no trimdiniekiem, no Heldaja, Tobījas un Jedajas, tajā pašā dienā ej uz Jošijas, Cefanjas dēla, namu, kas pārnācis no Bābeles,
11. ņem no tiem zeltu, sudrabu, taisi no tā vainagu un liec to galvā augstajam priesterim Jozuam, Jehocādāka dēlam.
12. Saki viņam: tā saka Pulku Kungs: redzi – vīrs, vārdā Atvase, viņa laikā viss zels, viņš uzcels Kunga templi!
13. Viņš uzcels Kunga templi, viņam būs jānes gods, viņš sēdēs un valdīs savā tronī, viņš būs priesteris savā tronī, un tiem abiem būs miera padoms.
14. Bet vainags paliks Heldajam, Tobījam, Jedajam un Hēnam, Cefanjas dēlam, – par piemiņu Kunga templī.
15. Bet tie, kas mīt tālumā, nāks un palīdzēs celt Kunga templi, tad jūs zināsiet, ka mani pie jums sūtījis Pulku Kungs, – tā būs, ja jūs paklausīsiet Kungam, savam Dievam.”