Zaharija 7 LG8

1. Un notikās ķēniņa Dārija ceturtā gadā, tad Tā Kunga vārds notika uz Zahariju devītā, tas ir Kislev mēneša, ceturtā dienā,

2. Tad Bētele sūtīja Sareceru un ReģemMeleķu ar saviem vīriem, To Kungu pielūgt

3. Un sacīt uz priesteriem Tā Kunga Cebaot namā un uz praviešiem: Vai man jāraud piektā mēnesī un jāgavē, kā es tik daudz gadus esmu darījis?

4. Tad Tā Kunga Cebaot vārds notika uz mani un sacīja:

5. Runā uz visiem zemes ļaudīm un uz priesteriem un saki: kad jūs gavējāt un žēlojaties piektā un septītā mēnesī šos septiņdesmit gadus, vai jūs tādu (patiesu) gavēšanu esiet Man gavējuši, vai priekš Manis?

6. Bet kad jūs ēdat un kad jūs dzerat, vai jūs tie neesat, kas ēd un dzer?

7. Vai šie nav vārdi, ko Tas Kungs izsauca caur pirmiem praviešiem, kad Jeruzāleme dzīvoja mierā, un viņas pilsētas visapkārt, un dienvidu puse un ieleja bija apdzīvota?

8. Atkal Tā Kunga vārds notika uz Zahariju sacīdams:

9. Tā runā Tas Kungs Cebaot un saka: nesiet patiesīgu tiesu un parādiet ikviens savam brālim žēlastību un apžēlošanu.

10. Un neapbēdiniet ne atraitni, nedz bāriņu, nedz svešinieku, nedz nabagu, un nedomājiet ļauna cits pret citu savā sirdī.

11. Bet tie negribēja klausīt un palika stūrgalvīgi un apcietināja savas ausis, nepaklausīdami.

12. Un savu sirdi tie darīja par dimantu, ka neklausītu bauslību un vārdus, ko Tas Kungs Cebaot sūtīja ar Savu Garu caur pirmiem praviešiem.

13. Tādēļ tāda liela dusmība nākusi no Tā Kunga Cebaot. Tāpēc noticis tā, kā Viņš bija saucis, un tie nebija klausījuši; tāpat tie arīdzan sauca, bet Es neklausīju, saka Tas Kungs Cebaot.

14. Tā Es tos esmu izputinājis starp visiem pagāniem, ko tie nepazina, un zeme aiz tiem tapa postīta, tā ka neviens tur nestaigāja, un tā viņi jauko zemi darīja par postažu.