Zaharija 7 NLB

1. Ķēniņa Dārija ceturtajā valdīšanas gadā Kunga vārds nāca pār Zahariju, tas notika devītā mēneša ceturtajā dienā.

2. Tad bētelieši sūtīja Sareceru kopā ar Regem-Melehu un viņu vīriem, lai tie lūgtu Kungu

3. un teiktu priesteriem, kas notiek Pulku Kunga namā, un praviešiem: vai piektajā mēnesī mums jāraud un jāgavē, kā esam darījuši jau gadiem?

4. Tad pār mani nāca Pulku Kunga vārds:

5. “Saki visas zemes ļaudīm un priesteriem tā: jūs gan badojāties un sērojāt piektajā un septītajā mēnesī visus septiņdesmit gadus – bet vai badojāties manis dēļ?

6. Kad ēdāt un dzērāt, vai neēdāt un nedzērāt sevis dēļ?

7. Vai šie nav vārdi, ko Kungs sludinājis caur iepriekšējiem praviešiem, kad Jeruzāleme dzīvoja labklājībā kopā ar visām pilsētām, kas tai bija apkārt, kad gan dienvidi, gan zemiene bija apdzīvota?!”

8. Tad pār Zahariju nāca Kunga vārds:

9. “Tā saka Pulku Kungs: spriediet taisnu tiesu, esiet laipni un līdzjūtīgi viens pret otru –

10. neapspiediet atraitni un bāreni, svešinieku un nabago! Ļaunu viens pret otru sirdī nedomājiet!”

11. Bet tie liedzās klausīt, spranda tiem sakumpa spītā, ausis tie aizbāza, lai nedzirdētu.

12. Sirdis nocietināja kā akmeni, lai nevajadzētu klausīties bauslību un vārdus, ko Pulku Kungs sūtīja savā Garā caur iepriekšējiem praviešiem – tādēļ no Pulku Kunga nāca lielas dusmas.

13. “Kad sauca, tie nedzirdēja, kad paši sauks, tad arī es nedzirdēšu!” saka Pulku Kungs.

14. “Vētrā tos aiztriecu svešās tautās, ko tie nepazīst; zeme, ko tie pameta, tika izdeldēta, ka neviens tur pat nerādās! Tīkamā zeme kļuvusi par postažu!”